Ik pa laikam policija saņem informāciju par pazudušiem bērniem, kuri no mājām aizgājuši, par to nepaziņojot vecākiem. Tāpat joprojām aktuāla ir arī skolēnu klaiņošana.    

-Izteiktāka šī problēma parasti ir pusaudžiem un jauniešiem vecumā no 13 līdz 20 gadiem. Tas ir pārmaiņu laiks, kad viņiem draugi nereti kļūst svarīgāki par vecākiem. Tēvs un māte nevar saprast, kāpēc bērns vairs nevēlas kopā vakariņot.

Taču tas ir normāli – pusaudži un jaunieši meklē iespējas, kā sevi realizēt. Viņi, piemēram, nododas dažādām izklaidēm skeitparkā, ir BMX riteņbraukšana, skeitbords u.c. Ir jaunieši, kas nedara neko.

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā nav tik ļoti attīstīts darbs ar jaunatni. Piemēram, Nīderlandē policisti ir īpaši specializējušies jauniešu problēmu risināšanā, viņi dodas pie jauniešiem un iegūst uzticību. Tā ir tāda kā iefiltrēšanās, kas nereti var būt daudz efektīvāka par jaunieša sēdēšanu psihologa kabinetā. 

Pusaudžu resursu centrā bērni un jaunieši ierodas pa dažādiem ceļiem – kāds atnāk pēc skolas sociālā darbinieka ieteikuma, citi centru uzmeklē paši, vēl kādu atved vecāki. Palīdzam cīnīties ar atkarībām, kas arī savā ziņā veicina klaiņošanu. Depresija, vardarbība ģimenē vai vienkārši nesaskaņas ar vecākiem – to visu jācenšas saprast un risināt.

Pusaudžu resursa centrā novērotais parāda, ka lielākoties tieši šķirtās ģimenēs rodas šīs problēmas. Vecākiem bieži vien ir bail atklāt, ka ir grūtības ar saviem bērniem, viņiem  liekas, ka tūlīt būs darīšana ar Sociālo dienestu vai bāriņtiesu un bērnu atņems.

Tā nav – mūsu mērķis ir saprast situāciju, lai varam palīdzēt.

Esam izveidojuši jaunu biedrību, pakalpojumu jauniešiem – “Attīstības platforma YOU+”. Manuprāt, dažkārt bērnam, pusaudzim vai jaunietim nav vajadzīgas garas un plašas psihologa konsultācijas, terapija. Viņam pietiek ar vienu vai divām sarunām.

Andris Kāposts, jaunatnes lietu speciālists