Intervija ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietas izpildītāju Andri Kužnieku.

– Jūsu priekšlasījums bija par ES kohēzijas politikas un rīcības klimata jomā ciešo saikni. Tātad tomēr nav nesamierināmu pretrunu starp reģionu attīstību un klimata mērķu sasniegšanu līdz 2050. gadam?

– Ja paskatāmies uz finansējuma apjomu, kas bijis pieejams visām ES dalībvalstīm, tad apmēram trešdaļa programmu, kas domātas attīstībai, tikušas novirzītas klimata mērķu sasniegšanai.

Finansēšanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam no 390 miljardiem apmēram 120 miljardi eiro kohēzijas politikā ir klimata mērķu īstenošanai.

Projekti lielā mērā tiek īstenoti tepat uz vietām.

Kohēzijas politika paredzēta reģionu attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, bet tajā pašā laikā ir ar klimatu saistīti mērķi – sākot no transporta un beidzot ar vides prasībām.

Tā vai citādi mūsu dzīve, izmantojot ES finansējumu, tiek padarīta zaļāka.

Iespējams, kaut ko darot ne ilgtspējīgi, būtu lētāk, jaunās tehnoloģijas, kaut vai elektroauto, kaut ko maksā. Tomēr attīstām ekonomiku, investējot zaļajā enerģijā, kas bieži vien ir lētāka.

– Tas izklausās ļoti labi, bet kāpēc daudzas iedzīvotāju grupas pieprasa apturēt “klimata afēru”? Cilvēki kaut ko līdz galam nesaprot?

– Tas ir normāli, ka viedokļi ir dažādi, ir sabiedrības grupas, kas nebūs mierā.

Skatoties Eiropas Parlamenta, nacionālo un arī pašvaldību vēlēšanu rezultātus, uzvar tās partijas, kuras atbalsta virzīšanos uz klimatneitralitāti, zaļo kursu.

Vēlētājs atbalstīja viņus, nevis tos, kuri, kā minējāt, bļauj, ka visu vajag atcelt.

Jaunā Eiropas Komisija definējusi, ka

zaļie mērķi ir svarīgi, bet dalībvalstis nedrīkst zaudēt konkurētspēju, jābūt balansam.

Klimata pārmaiņu nestie izaicinājumi mūsu platuma grādos varbūt nav tik ļoti jūtami, tomēr pagājušajā nedēļā biju Daugavpilī, un tur bija plus 28 grādi, sākusies meteoroloģiskā vasara. Nerunājot par tām valstīm, kurās ir milzu plūdi, sausums, mežu ugunsgrēki.

Skeptiķi teiks, ka Eiropa emitē tikai septiņus procentus no kopējiem CO₂ izmešiem, bet Eiropa ir līderis un piemērs citiem.

– Tomēr par svarīgu prioritāti Eiropā ir kļuvusi aizsardzības stiprināšana, kas līdz Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā daudzās valstīs bija maznozīmīga.

– 1. aprīlī EK nāca klajā ar vidustermiņa kohēzijas politikas izvērtējumu. Laika gaitā programmas bija jāpielāgo, jādara elastīgākas.

Dalībvalstīm piedāvā piecas jaunas prioritātes esošā budžeta ietvaros. Tās ir gan konkurētspēja, gan aizsardzība, kas ir pilnīgi jauna kohēzijas politika.

Tas nenozīmē, ka par struktūrfondu finansējumu pirks tankus, bet ar drošību saistītus elementus varētu finansēt.

Īpašs uzsvars ir uz Austrumu pierobežas reģioniem, kur pieaug drošības riski.

– Liepāja sevi izvirzījusi par līderi klimata mērķu sasniegšanā. Kā vērtējat centienu izdošanos?

– Domāju, ka Liepājas pieredze ir ļoti laba. Periodā kopš neatkarības atgūšanas pie tā problēmu mantojuma, ko pilsēta bija saņēmusi, ir ļoti daudz izdarīts.

Īstenoti projekti, sākot no pamatinfrastruktūras un beidzot ar iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, tūrisma veicināšanu, zaļu, pieejamu vidi, veloceliņiem.

To novērtē ne tikai liepājnieki, bet arī viesi, jo vasarā te nevar dabūt, kur palikt, lai gan viesnīcu ir daudz.