Jūra simt punkti nebūs tīrāka. Visvairāk gružu tur nokļūst no kuģiem. Kaut ko jau upes ienes iekšā, bet mūsu pusē lielo upju nav, kaut kas var ienākt no Liepājas ezera. Citādā ziņā vide būs laba.

Ja kādreiz lietuvieši atbrauca atpūsties un viņiem viss bija līdzi, pēc tam mums bija lielie gružu maisi jāgādā prom, tad tagad viņi Latvijā neatstāj nevienu pudeli. Visu smuki aizved atpakaļ nodot Lietuvā, izņemot dārgo konjaciņu pudeles, kuras nepieņem.

Lietuvā un Igaunijā depozīta sistēma funkcionē bez problēmām, tāpēc domāju, ka būs labi. Protams, būs viena daļa cilvēku, kuri uzskatīs, ka tas ir zem viņu goda – nest nodot pudeles.

Taču attiecīgi radīsies slānis, kam tas nāks par labu, kuri staigās un ar uguni meklēs tukšās pudeles, lai tik kaut ko varētu nodot.

Tāda ir mūsu valsts politika, ka neinformēja cilvēkus, kā ieviesīs depozīta sistēmu. Par to vajadzēja runāt vismaz pusgadu iepriekš, vajadzēja arī strādāt ar uzņēmējiem, kas ražo dzērienus. Viņi varēja sākt visu ražot depozīta iepakojumā jau iepriekš, jo aprite jau nav tāda, ka šodien saražo un rīt tas ir veikalu plauktos. Tagad pusgadu muļļāsies, bet pēc tam vajadzētu būt labi.

Protams, valdības politika nav attaisnojums mežu piegružotājiem. Kāpēc viņiem būtu jāgāž mežā, ja var aizbraukt līdz šķiroto atkritumu laukumam? Pudeles jau cilvēks ir sašķirojis, atliek samest konteinerā. Tie ļaudis nesaprot, ka paši sev kaitē, nevis kādam citam.

Par Lielo talku man ir duāls uzskats. Vienai cilvēku grupai tā atļauj ņirgāties par šo pasākumu un tiem, kas to dara. Ir pat tādi, kas nolemj tieši pirms talkas kaut ko izgāzt, lai tie muļķīši savāc. Otri, balstoties uz to, ka tie ir mūsu tīrie meži, iet un lasa. Neforši sanāk.

Vides audzināšana ir jāsāk bērnudārzā un skolā. Lielākā problēma ir attieksmē. Vislabāk ir mācīt ar dabīgiem piemēriem. Aizbrauciet ar klasi un paši savāciet gružus! Citādi neko neiemācīs. Ja bērniem parādīs, ka izsviestā pudelē ir pilns ar vabolēm, kas salīdušas un aizgājušas bojā, tad būs cerība.

Andris Maisiņš, vides gids