Piektdiena, 16. aprīlis Mintauts, Alfs, Bernadeta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Andžils Remess: Vienojošo nakts ugunskuru vērtība

Andžils Remess: Vienojošo nakts ugunskuru vērtība
17.01.2013 07:00

Atslēgvārdi

Atkal ir janvāra vidus, kad šajās dienās pirms 22 gadiem tauta ierakstīja spožu lappusi Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Tikai, ja jaunākajai paaudzei 1991. gada barikādes ir ne vairāk kā datums vēstures mācību grāmatās, tad barikāžu dalībnieki ap šo notikumu apvij varonības oreolu. Bet ar to jārēķinās katram nozīmīgam pavērsienam vēsturē – jo tas paliek tālāk pagātnē, jo vairāk aizmirstas un reizē apaug ar leģendām.

Manuprāt, attiecībā par pirmo iezīmi pats sliktākais būtu, ja barikāžu laika lomu sāktu jaunākās paaudzes prātos iedzīt ar varu. Kas to gribēs izzināt un izprast, tas to arī izdarīs. Un gan jau pienāks laiks, kad par barikādēm taps kinofilma, kas, tāpat kā “Rīgas sargi” ieinteresēja par Latvijas neatkarības aizstāvēšanu 1919. gada rudenī ļaus iejusties arī 1991. gada janvāra notikumos un novērtēt tos.

Tikai nevajadzētu vīpsnāt, dzirdot šī notikuma dalībniekus sakām, redz, kā mēs toreiz stāvējām uz barikādēm un kailām rokām nosargājām Latvijas atgūto neatkarību. Tagad var gudri spriest, ka būtu pieticis ar pāris tankiem, lai visas šīs barikādes Rīgā, Liepājā un citviet sagāztu kā kāršu namiņus, un gan jau tā arī varēja notikt. Jā, tā var spriest tagad, bet toreiz cilvēkiem pie šīm barikādēm bija apziņa, ka viņi sargā savu valsti. Un nav vajadzības izcilāt, kā bija vairāk – vienotības, drosmes vai romantikas. Šie jēdzieni cieši savijās kopā.

Varu apliecināt, ka tās bija neparastas izjūtas, kad cauras naktis Pasta un Radio ielas stūrī, Rožu ielā un pie televīzijas torņa dega ugunskuri un skanēja tās dziesmas, kuras ilgus gadus nebija ļauts dziedāt. Kad apkārtējo māju iedzīvotāji nesa vīriem karstu tēju un sviestmaizes, bet apkārtējo iestāžu durvis bija atvērtas, lai cilvēki jebkurā laikā varētu ienākt sasildīties. Bet turpat pie Rožu laukuma stāvēja karavīri ar automātiem un bruņutransportieri. Vai bija bailes, ka tie varētu iejaukties? Nē, ja baidītos, tad taču nenāktu sargāt. Par bailēm nedomāja. Tāpat kā nedižojās ar drosmi. Pavisam vienkārši – nevarēja nenākt, un viss.

Gan jau šī vienotība bija viens no iemesliem, kāpēc pret gara spēku nesūtīja karaspēku. Tāpēc arī to var uzskatīt par romantisko nakts ugunskuru lielāko vērtību. Ka latviešu tauta parādīja, ka var būt vienota, ja draud briesmas.

Andžils Remess,
laikraksta “Kurzemes Vārds” galvenais redaktors

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz