Pirms gada Ēnu dienā devos uz Rīgas lidostu, lai ēnotu vienu no “AirBaltic” lidmašīnas pilotiem. Un tas bija lieliski! Turklāt tas bija mans pirmais lidojums mūžā. No rīta vēl biju Latvijā, bet pēc divām stundām – Diseldorfā.

Aiz uztraukuma sajaucu reisa izlidošanas laiku. Tā vietā, lai pulksten 19 dotos uz Kopenhāgenu, nez kāpēc biju iedomājusies, ka jālido pulksten 7 uz Berlīni. Bet viss beidzās laimīgi. Uzskatu to par lielu veiksmi, būt starp tiem, kam tika dota šī iespēja, jo uz pilota vakanci bija pietikušies pat vairāk interesentu, nekā uz valsts prezidenta! Jāpiekrīt, ka liela nozīme ir motivācijas vēstulei, kur tev pārliecinoši jāpaskaidro, kāpēc vēlies būt izvēlētās profesijas ēna.

Atceros, ka lidmašīnu vadīja divi piloti, un ar viņiem nācās sarunāties gan krievu, gan angļu valodā. Redzēju visas tās podziņas un ierīces, kas parasti pasažieriem paliek apslēpts. Reizē iepazinu arī stjuartu darbu. Uzturējos biznesa klasē un varēju izbaudīt visas tās sniegtās ērtības. Tikai pēc tam, atrodoties uz zemes, sapratu, ka neesmu pajautājusi vēl daudzus jautājumus: cik ilgi ir jāmācās par pilotu, kur jāmācās utt. Pietrūka teorētiskās bāzes. Prasījās arī pēc tam ekskursija pa lidostu. Gribēju paildzināt šo procesu un izbaudīt maksimāli visu iespējamo, ko sniedza Ēnu diena. Par piloti galu galā nemācīšos savas veselības dēļ, taču gaisa spēki joprojām ļoti interesē. Šobrīd esmu nolēmusi pievērsties kriminoloģijai.

Šogad Ēnu dienā nevienu neēnošu, jo mājas lapā nevarēju atrast neko, kas mani ieinteresētu. Protams, varēju uzņemties iniciatīvu pati un sameklēt, kur varētu iepazīt šīs profesijas aizkulises, bet nogulēju. Manuprāt, šāda diena būtu jārīko vairākas reizes gadā. Tādējādi lielāka pieredze būtu gan vakanču devējiem, sagatavojot interesantu programmu, gan arī skolēniem. Gribētu pirmos aicināt iesaistīties vairāk un sadarboties. Piemēram, šogad daudzi mani klasesbiedri vēlējās iepazīt Liepājas Reģionālo slimnīcu, bet sarakstā tās nebija, un ne vienmēr jaunietis spēj pārvarēt savas bailes un piezvanīt, lai mēģinātu pieteikties.

Zinu, ka arī daudzi citi skolēni šo dienu neizmantos, lai iepazītu izvēlēto nākotnes profesiju. Tam var minēt vairākus iemeslus. Iespējams, skolotājs nav licis uzsvaru un izskaidrojis, ko šī diena patiesībā nozīmē un ka tajā var piedalīties skolēni no 1. līdz 12.klasei. Bet varbūt pats skolēns ir bijis par kūtru, lai rīkotos. Taču šāda diena ir ļoti noderīga. Ja nepiedalītos, tā arī neuzzinātu, kāds ir pilota darbs. Tā ir lieliska iespēja redzēt jebkuras profesijas darbu.

Anete Austere,
Liepājas 1.ģimnāzijas 12.klases skolniece