Šonedēļ Liepājā norisinājās Strukturētā dialoga VI cikla atklāšanas konference – diskusija par jaunatnes jomas prioritātēm Latvijā un Eiropā. Paralēli Liepājā tika uzņemti Eiropas Latviešu kongresa jaunatnes delegāti jeb diasporas jaunieši, lai iesaistītos domapmaiņā par Latvijas nākotnei nozīmīgām tēmām, piedaloties Simtgades ceļa kartes izveidē.

Bieži vien šādu nosaukumu konferences rada jautājumus par to – vai jaunieši tās apmeklē, kādēļ to dara, un ko viņi no tādām iegūst.

Pirms pāris mēnešiem Liepājas kā Jauniešu galvaspilsētas notikumu ciklu iesākām ar Strukturētā Dialoga V cikla noslēguma konferenci, kura no 8. līdz 10. martam vienoja vairāk kā 200 dalībnieku. Kopā V ciklā norisinājušās 35 dažādas aktivitātes, iesaistot pusotru tūkstoti dalībnieku no visas Latvijas – gan jauniešus, gan lēmumu pieņēmējus, gan ekspertus jaunatnes jomā. Paralēli Latvijā notiek daudz dažādi šāda tipa pasākumi – Eiropas Jaunatnes parlamenta 3 dienu sesija Liepājā pulcēja vēl 100 jauniešu, kas izstrādāja rezolūciju par jaunieši skatījumu labākai Eiropai un Latvijai, notiek debatētāju nometnes un citas iniciatīvas.

Mēs redzam, ka Latvijā un Liepāja ir jaunieši, kurus interesē politika, viņi ir gatavi ne vien sarunāties, bet pat kritiski diskutēt. Ir daudz jauniešu, kuriem šāda pieredze pirmo reizi tiek iegūta tieši caur jaunatnes darbinieka iedrošinājumu dalībai šādā, vai citā  vietējā vai starptautiskā projektā. Ir kritiski svarīgi piedāvāt mehānismus un iespējas jauniešiem piedalīties, izprast šādus procesus. Jauniešu interese ir jāveicina caur projektu procesa un kvalitātes celšanu, jo jaunieši māk ļoti ātri izprast, kad viņi tiek aicināti piedalīties kādā aktivitātē tikai “skaita kuplināšanai”. Šeit atbildība ir jāuzņemas gan projekta organizētājiem, gan politiskajiem spēkiem, lai piedāvātu jaunietim kvalitatīvu saturu, rēķinoties ar mūsdienu jauniešu dzīves ritmu, iespējām un prasībām.

Protams, tradicionālā demokrātija un tās mehānismi jauniešiem nereti šķiet smagnēji un pārāk lēni. Tā ir jaunatnes darbinieku atbildība spēt izsekot procesiem, lai jauniešiem nodotu atgriezenisko saiti, jo jauniešiem ir svarīgi zināt, ka viņu virzītie jautājumi ir sasnieguši kādu rezultātu, pat ja tas ir noticis daudz lēnāk kā šī paaudze ir pieradusi.

Kvalitatīvi projekti pavērš iespēju jaunietim skatīties plašāk. Viņš iemācīsies definēt savu viedokli, pēta aktuālas problēmas, meklē potenciālos risinājumus, rezultātus, mācās no citiem un iegūst pieredzi, kā būt aktīvam. Tas ir milzīgs ieguvums jaunieša personiskajai attīstībai, bet ir nepieciešams vaicāt par pašvaldību gatavību kopīgi attīstīt un veidot strukturālas jauniešu iesaistes sistēmas – gatavību patiesi vērsties pie jauniešiem un uzklausīt viņu viedokli, gatavību ieraudzīt esošās Jauniešu domes kā mehānismus, jauniešu viedokļu apkopšanai, viņu iesaistei lēmumu izskatīšanā ne tikai redzēt viņus kā pasākumu organizētājus. Gatavību piesaistīt resursus jaunatnes jomai, lai ar jauniešiem strādātu, lai mēs sabiedrībai iegūstam cilvēkus, kuri, kļūstot pieauguši, ir pilsoniski aktīvi, kas meklē kā radīt risinājumus problēmām savā dzīvesvietā, veido organizācijas, piedalās apspriešanās, tic, ka viņu balsij ir spēks. Lai jaunietis ir gatavs kļūt par radītāju, ne tikai par patērētāju.

Anna Īviņa, Liepājas Jauniešu mājas vadītāja