24. janvārī Rīgā notika traģisks negadījums – vilciens uz gājēju pārejas uzbrauca pusaudzim, kurš notikuma vietā mira. Pēc aculiecinieku stāstītā, jaunietis esot atradies uz vilciena sliedēm ar austiņām uz galvas un skatījies mobilā tālruņa ekrānā.

Tas neattieksies tikai uz konkrēto gadījumu, jo es vispār gribu aicināt cilvēkus koncentrēties uz vienu lietu, proti, ja tu ej pa ceļu uz mājām, tad to arī dari, nevis paralēli runā pa telefonu, saraksties ar draugiem vai klausies mūziku. Ir pierādījies, ka, darot vairākas lietas vienlaikus, nekas labs nevar sanākt. 2018. gada statistika rāda, ka uz dzelzceļa sliedēm pagājušajā gadā bojā gājuši 16 cilvēki, bet vēl deviņi guvuši traumas. Šis traģiskais negadījums atkal raisīs jaunas diskusijas par mobilo tālruņu lietošanu, piedaloties satiksmē. Vēlreiz gribu atgādināt vecākiem, lai pārrunā ar saviem bērniem ceļu satiksmes drošības jautājumus, kā arī aicinu pašus rādīt labu piemēru. Tāpat ir jāturpina sociālās kampaņas gan skolās, gan arī dažādos medijos. Protams, šīs kampaņas nesasniedz visu mērķauditoriju, taču, jo vairāk par to runāsim, jo labāki būs rezultāti.

To, kā dzīve ir izmainījusies, mēs redzam arī, piemēram, kafejnīcās vai restorānos, kur cilvēki mazāk sarunājas savā starpā, vairāk skatās telefonā. Uz ielas tas ir daudz bīstamāk, un ir jāsaprot, ka nevar dzīvot divās pasaulēs vienlaicīgi – virtuālajā un reālajā. Varbūt nepopulāri izteikšos, taču dabā ir iekārtots, ka izdzīvo gudrākie un veiklākie, un ir jāizmanto mums dotās maņas. Tie, kam kādas maņas trūkst vai tā ir atņemta, bieži vien ir daudz uzmanīgāki par cilvēkiem, kam ir redze un dzirde, bet kas tās ne vienmēr izmanto.

Tiem, kas regulāri šķērso dzelzceļu pārbrauktuves vai sliedes, var iestāties rutīna, un cilvēks nereti zaudē piesardzību, neizjūt bīstamību, salīdzinot ar tiem, kas to dara retāk. Gaisa tiltus pāri visām sliedēm neizbūvēsi, tādēļ viss lielā mērā tik un tā būs atkarīgs no paša cilvēka. Runājot par Liepājas dzelzceļa pārbrauktuvēm, pirms tām ir fiziski šķēršļi, proti, neliels labirints, kas velobraucējam vai gājējam neļauj to šķērsot pa taisnu līniju, tādējādi kaut vai nedaudz nākas palūkoties pa labi un pa kreisi. Tāpat ir arī informatīvās zīmes, taču reālajā dzīvē jau mēs redzam tās cilvēku iemītās takas, pa kurām tiek šķērsotas sliedes. Vēl gribas pieminēt, ka brīžos, kad jau ir ieslēdzies brīdinošais signāls, automašīnas jau ir apstājušās, bet cilvēki joprojām šķērso pārbrauktuves, it kā uz viņiem tas neattiektos.

Arnis Jekste, CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks