Pēdējo dienu laika prognozes rāda, ka februāra beigās un marta sākumā sagaidīsim šīs ziemas zemāko gaisa temperatūru.

Kopīgi ar namu pārziņiem pārrunājam tās aktualitātes, kurām noteikti jāpievērš uzmanība. Zinām, kurās mājās ir ūdens sistēmu aizsalšanas risks, kurās uz jumtiem veidojas sniega sastrēgumi. Mudinām māju vecākos ieskatīties māju bēniņos un palīgtelpās, lai būtu droši, ka visas lūkas un logi ir aizvērti, pārliecināties, ka šajās telpās neveidojas caurvējš, apskatīt visas ventilācijas spraugas, kabeļus, vadus, bēniņu logus, pārbaudīt jumtus, pretslīdes materiālu krājumus.

Aukstuma tuvošanās liek pastiprināti pievērst uzmanību arī ugunsdrošībai mājās ar malkas apkuri vai citiem sildīšanās līdzekļiem, piemēram, elektriskajiem radiatoriem u.tml. Praktiskais risinājums ir dzīvojamo telpu aprīkošana ar dūmu detektoriem, kas brīdinātu cilvēkus par izcēlušos ugunsnelaimi, lai viņi paspētu pamest degošās telpas.

Vislielāko diskomfortu ziemā, protams, rada ūdensvadu aizsalšana. Ja ūdensvada caurules nav siltinātas, tad, gaisa temperatūrai noslīdot zemāk par -10 grādiem, tās var aizsalt ne tikai zemē, bet arī neapdzīvotās un nekurinātās iekštelpās. Viena no metodēm, kas var palīdzēt liela sala laikā, ir nelielas nepārtrauktas ūdens plūsmas nodrošināšana, atverot krānus – tā ūdens neatdziest un nepārvēršas ledū. Turklāt tas būs arī lētāk, nekā izmaksas par aizsaluma likvidēšanu caurulēs un neērtībām ūdens padeves pārtraukuma dēļ.

Ja nu tomēr ūdensvads ir aizsalis un ar problēmu esat nolēmuši tikt galā pašu spēkiem, tad atkarībā no caurules materiāla var mēģināt sasalumu atkausēt ar karstu ūdeni, smiltīm, fēnu vai sildītāju ar novirzītu gaisa plūsmu. Nekādā gadījumā cauruļu atkausēšanai nedrīkst izmantot atklātu liesmu – īpaši gadījumos, kad caurules ir no plastmasas vai izolētas ar uguns nedrošiem materiāliem.

Lai izvairītos no šādiem negadījumiem, iesakām iedzīvotājiem izmantot modernās tehnoloģijas – tā sauktos sildkabeļus, kas nodrošina siltuma uzturēšanu komunikāciju tīklos. Arī šajos gadījumos jāvienojas, kurš mājā būs atbildīgais un laikus ieslēgs un izslēgs apsildi.

Vienlaikus jāsaprot, ka ūdens pievades un kanalizācijas tīklu aizsalšanu visbiežāk konstatējam namos, kuros ir tukši dzīvokļi, vai arī ēka ir daļēji apdzīvota. Ja plānojat būt ilgstošā prombūtnē, tad īpašumā ar neatkarīgu apkuri jāparedz, kā tiks nodrošināta siltuma uzturēšana. Jāuztic savs īpašums kādai tuvai personai un par to jāinformē mājas kontaktpersona.

Ja tomēr konstatējat, ka mājā ir aizsalusi kāda no komunikācijām vai radušās citas problēmas, nekavējoties ziņojiet sava nama pārzinim.

Gatavojoties bargam salam, lūdzam, arī mūsu sētniekus pievērst uzmanību tam, kas notiek mājā. Vai durvis un logi ir aizvērti? Vai neveidojas bīstamas lāstekas un sniega kalni uz jumtiem? Svarīga ir sadarbība. Atgādinām iedzīvotājiem, ka jānodrošinās arī ar pietiekamu kurināmā daudzumu, tāpat svarīgi, lai malka būtu sausa – tā apkures sistēmas labāk funkcionēs, arī nosēdumi skurstenī veidosies mazāk. 

Noteikti aicinu pievērst uzmanību kaimiņiem. Ja zinām, ka blakus dzīvo cilvēks ar kustību ierobežojumiem, ģimene ar maziem bērniem vai iedzīvotāji sirmā vecumā, jauki būtu pasekot līdzi, vai kaimiņš tiek ar visu galā.

Artis Rimma, SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” valdes loceklis