Šobrīd valsts mērogā aktualizējies jautājums par iespējamiem risinājumiem, arī likumdošanas precizējumiem vai papildinājumiem, lai cīnītos ar pieaugošo parādu nastu par nesamaksātajiem rēķiniem. Jāatzīst, ka ārpus Rīgas ar šiem jautājumiem pilsētas cīnās jau vairāku gadu garumā, un Liepājas pilsēta nav izņēmums.

Tāpēc SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” meklējis un piedāvājis klientiem iespējas, kā risināt parādu jautājumus jau vairāku gadu garumā. Šobrīd publiski izskanējuši vairāki varianti, kas iestrādājami likumdošanas dokumentos, piemēram, tiešmaksājumi pakalpojumu sniedzējiem un izlīdzinātais apkures tarifs.

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” apsaimnieko aptuveni pusi jeb 670 no Liepājas daudzdzīvokļu namiem. Ar centralizēto apkures padevi no tām ir 260 mājas. Liepājas pilsētā siltuma izmaksu straujš kāpums un ap to samilzušās parādu problēmas pretēji situācijai Rīgā nav tikai šī gada aktualitāte.

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” atliktos maksājumus jeb iespēju veikt nesamaksāto rēķinu jeb pakāpenisku parādu atmaksu saviem klientiem piedāvā jau vairākus gadus. Tā ir vienošanās ar klientu īslaicīgu grūtību vai jau iekrātu parādu atmaksas problēmu risināšanai. Svarīgi, lai klients pilda savu apņemšanos. Vienošanās par parāda samaksu, kas ietver arī soda procentu apturēšanu no parāda summas: 2010.gadā bija 220 vienošanās, 2011.gadā – 920, 2012.gadā – jau 1449. Tas gan nenozīmē, ka būtu pieaudzis parādnieku skaits. Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc mūsu parādu piedziņas speciālisti ar klientiem vienojas par pakāpenisku parādu atmaksu, sākot no 20 latiem mēnesī līdz pat vairākiem simtiem latu.

Rēķinu apmaksas līmenis šobrīd ir drīzāk uzlabojies un stabilizējies, un gada griezumā tas ir ap 95%. Protams, vasarā tas būtiski pieaug, jo iedzīvotāji bieži veic norēķinus par apkures sezonā iekrātajiem parādiem, savukārt ziemā – apmaksas līmenis krītas.

Šī situācija parāda, ka izlīdzinātais maksājums par pakalpojumiem būtu svarīga iespēja iedzīvotājiem veikt savus maksājumus, tāpēc tā jārespektē arī komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Loģisks liekas solis par nepieciešamību veikt izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot, ka iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem varētu norēķināties tieši ar to sniedzējiem. Te uzreiz gribu piebilst, ka rēķinu sagatavošana un nogādāšana līdz klientam joprojām var būt apsaimniekotāja darbs, arī naudas iekasēšana.

Tomēr jāatceras, ka šīs izmaiņas būtībā neuzlabos ne iedzīvotāju maksātspēju, ne dzēsīs jau iekrātos parādus, kas pārsvarā gulstas uz apsaimniekotāju pleciem un apgrūtina dzīvokļu īpašnieku kopību spēju strādāt pie sava nama sakārtošanas. Pēc būtības nav nekādas starpības vai mājas pārvaldnieks ir biedrība, vai tas ir pašvaldības, valsts vai privāts uzņēmums. Pārvaldnieks nav komunālo pakalpojumu lietotājs vai sniedzējs. Pamata darbs ir nama tehniskā uzturēšana un uzraudzība atbilstoši likumdošanas prasībām. Pārvaldnieks ir starpnieks, un ja par saņemtiem komunāliem pakalpojumiem ir tiesiski atzīts neatgūstams kaimiņu parāds, tad tas nav jāmaksā ne kaimiņiem, ne pārvaldniekam. Līdz ar to katram tirgus dalībniekam ir jāuzņemas riska daļa.

Artis Rimma,
SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” valdes loceklis