Mēs
varam diskutēt par to, vai laiks, kad iestājāmies Eiropas
Savienībā, proti 2004. gads, bija pareizi vai nepareizi izvēlēts,
vai tā bija vienīgā iespēja iestāties ES – varbūt varējām
to izdarīt vēlāk vai ātrāk? Diskutēt par to, vai vispār bija
vērts iestāties Eiropas Savienībā, šobrīd visticamāk nav
iespējams, drīzāk jautājums ir par to, vai tas bija pareizais
laiks.

Igauņi
nupat veikuši pētījumu par dalību ES un secinājuši, ka
situācija būtu par vienu piekto daļu sliktāka nekā tā ir
šobrīd, ja Igaunija nebūtu iestājusies ES. Es domāju, ka līdzīgi
mēs varam runāt arī par Latviju, jo tās iespējas, ko Latvija
saņem no Eiropas Savienības ir ārkārtīgi plašas.

Ja
salīdzinām Latviju ar Eiropas Savienību, tad Latvija ar saviem
aptuveni diviem miljoniem iedzīvotāju ir ļoti maza un, esot
maziem, mums ir ar kādu jāsadarbojas. Esot Eiropas vienotajā tirgū
un saimnieciskās darbības telpā, tās ir milzīgas iespējas mums
dzīvot labāk. Arī mūsu ekonomika parāda to, ka mēs ļoti lielā
mērā esam atkarīgi no ārējiem notikumiem. Mēs esam
eksportspējīgi un ļoti daudz eksportējam, turklāt liela daļa no
eksporta ir tieši uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Esot iekšā
šajā tirgū, mūsu iespējas ir plašākas un tā ir iespēja labāk
aizstāvēt savas intereses.

Eiropas
Savienības piedāvātās iespējas esam izmantojuši tik labi, cik
labi esam paši. Atskatoties uz šiem desmit gadiem un vēl tālākā
pagātnē, varam teikt, ka noteikti varējām kaut ko izdarīt labāk
un paveikt vairāk, bet pēc kaujas jau visi ir gudri. Es ceru, ka no
tā mēs arī kaut ko mācāmies, un ar katru sperto soli kļūstam
gudrāki. Nākotnē noteikti vajadzētu domāt stratēģiskāk un vēl
lielākā ilgtermiņā.

Salīdzinājumā ar citu pilsētu iedzīvotājiem, diskutējot par aizvadītajiem desmit gadiem Eiropas Savienībā, liepājnieki pauda lielāku optimismu. Varbūt tas ir kurzemnieku skarbums, kas arī grūtā situācijā ļauj paraudzīties uz lietām optimistiskāk.

Eiropas
fondu līdzekļi, kas ienāk Latvijā, tiešā veidā nenokļūst pie
iedzīvotājiem, bet par šiem līdzekļiem tiek izdarītas daudzas
lietas – tā ir Eiropa, ko mēs sajūtam plakātu un zilu karodziņu
formātā tepat ielu malās, kas informē par dažādiem projektiem.
Ne tikai Liepājā, bet arī citās pašvaldībās tiek runāts par
miljoniem, kādi ir piesaistīti un apgūti, kas nebūtu iespējams
bez ES struktūrfondu atbalsta.

Tomēr
man šķiet, ka vislielākais ieguvums ir dotā brīvība pašiem
lemt par iespējām un ar saviem lēmumiem veidot tādu dzīvi, kādu
mēs tiešām vēlamies.