Atis Deksnis: Liepājā neviens bēglis uz ielas nav palicis, risinājumu vienmēr atrodam
Saskaņā ar valdības lēmumu izmitināmo bēgļu skaits pašvaldībās sadalīts proporcionāli to administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam. Ukraiņu bēgļu skaitam Latvijā sasniedzot 30 000, Liepājai būtu jāuzņem 1097 bēgļi, savukārt sasniedzot 35 000, Liepājai jāuzņem1280, bet, ja Latvijā ieradīsies 40 000 bēgļu, tad Liepājas pašvaldībai jāizmitina 1463 cilvēki.
"Kurzemes Vārds"
Nenoliedzami tas ir izaicinājums, un ir jāmeklē risinājumi, kur bēgļus izmitināt. Šobrīd liels paldies jāsaka liepājniekiem par viņu atsaucību, jo vairums ukraiņu bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem vai paziņām, un tikai neliela daļa – nedaudz vairāk par 70 cilvēkiem – izmitināti viesnīcās.
Ļoti aktuāls bija vakardienas domes lēmums, ka tiek kompensēti izdevumi, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, ja tas notiek ārpus pašvaldības īpašuma. Attiecīgi ceram, ka bēgļi, kas šeit ieradušies, varēs palikt tur, kur viņi jau apmetušies. Tas mums dod arī iespēju tālāk plānot risinājumus, ja Liepājā būs nepieciešams uzņemt vēl lielāku skaitu bēgļu.
Pašvaldībai šobrīd piemērotu telpu šo cilvēku izmitināšanai nav. Valstiskā līmenī bijušas sarunas, ka, iespējams, veicot kapitālieguldījumus no valsts puses, varētu sakārtot Siļķu ielas dienesta viesnīcas istabiņas vai izremontēt bijušās internātskolas telpas Krūmu ielā. Šobrīd valstiskā līmenī gan šie lēmumi vēl nav pieņemti, līdz ar to mēs vēl nevaram ar šīm telpām rīkoties.
Iepriekšējā domes sēdē deputāti lēma, ka pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļu īpašumi izmantojami izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem. Taču arī šie dzīvokļi vēl jāsakārto, lai tajos varētu izmitināt cilvēkus.
Skaidrs, ka bēgļu izmitināšana viesnīcās izmaksā krietni dārgāk nekā citi risinājumi. Turklāt vasaras sezonā nav pieejami arī brīvi īres dzīvokļi.
No atsevišķiem izīrētājiem, kuri šobrīd izmitina bēgļus, arī dzirdam, ka viņi vēlas vasaras sezonā pamainīt situāciju. Tāpēc ceram, ka domes lēmums par bēgļu izmitināšanas izdevumu kompensēšanu pamudinās arī citus sniegt šos pakalpojumus.
Liepājā neviens bēglis uz ielas nav palicis, risinājumu vienmēr atrodam. Mums palīdz arī Dienvidkurzemes novads, kur brīvās telpas pieejamas vairāk.
Protams, tā kā lielākā daļa bēgļu nāk no lielām Ukrainas pilsētām, viņu interese arī šeit Latvijā ir dzīvot pēc iespējas lielākās pilsētās. Viņu pirmā izvēle nav pārcelties uz laukiem.
Mēs aicinām ministrijas izmitināmo bēgļu skaitu varbūt tomēr nedalīt tik mehāniski, bet gan tiešām raudzīties uz apstākļiem katrā pašvaldībā, vērtējot, kur ir brīvas skolu telpas, dienesta viesnīcas utt.
Piemēram, ļoti labas telpas ir slēgtajā Skrundas arodvidusskolā. Skaidrs, ka tur, kur bēgļu ģimenes koncentrētas vienuviet, ir krietni vieglāk arī nodrošināt nepieciešamo aprūpi – psihologa, ēdināšanas pakalpojumus u.c.
Atis Deksnis, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks