Mēs, liepājnieki, tiešām lepojamies ar savu teātri un iespēju robežās to atbalstām. Un atbalstīsim – par to nav divu domu. Aktieri, režisori un citi mākslinieki ar savu spozmi, ar savu darbu parāda teātra nozīmīgumu ne tikai Liepājas, bet arī Latvijas mērogā. To jāspēj saskatīt gan liepājniekiem, gan tiem, kas atrodas ārpus Liepājas. Vislabākais apliecinājums darbam ir tā novērtējums – balvas “Spēlmaņu naktī”.

Mūsu tikšanās reizēs ar teātra administrāciju esam paziņojuši – mēs nemainām savu attieksmi pret Liepājas teātri, nevienu brīdi neesam plānojuši atņemt tam atbalstu. Pašvaldība ir gatava izdarīt maksimāli iespējamo, lai teātris pastāvētu.

Taču mēs vēlamies, lai arī valsts kaut kādā mērā Liepājas teātri atbalstītu. Kovida situācija jau pavasarī neļāva teātrim turpināt darboties, katra dīkstāvē pavadīta diena nesa tam zaudējumus, bija jāpieņem lēmumi, lai teātris varētu izdzīvot, nebūtu jāatlaiž darbinieki. Tāpat kā visi pārējie Latvijas teātri, arī mēs gatavojām Kultūras ministrijai lūgumu palīdzēt nosegt šos zaudējumus. Liepāja ir izpildījusi visas savas saistības, mēs ne par vienu eiro neesam samazinājuši dotāciju teātrim, patiesībā esam piešķīruši vēl lielāku finansējumu nekā iepriekšējā gadā. Neesam devuši nevienu signālu, ka mēs tagad stātos ārā vai ka Liepājas teātrim jābeidz pastāvēt.

Mūsu diskusija ar ministriju ir par Liepājas teātra nākotni. Mēs uzskatām, ka būtu normāli, ja valsts būtu viens no teātra īpašniekiem vai arī piedalītos teātra uzturēšanā ar daļu no dotācijas, vai tā būtu konkrēta summa vai konkrēta iespēja teātrim startēt kādā no Kultūrkapitāla fonda programmām, bet tā, lai teātris saprastu, kādu finansējumu tas var piesaistīt no valsts. Līdz šim atbilde ir bijusi tāda, ka mūsu teātra juridiskais statuss – pašvaldības kapitālsabiedrība jeb pašvaldības SIA – liedz valstij sniegt jebkāda veida finansiālu atbalstu. Šī jau ir tikai diskusija par to sadaļu.

Ja arī ir teātra neliels pārmetums pašvaldībai, tad vienīgi par to, ka pašvaldība nevarēja tik ātri reaģēt uz to situāciju, ka ministrija pēkšņi valsts teātriem pacēla atalgojumu par 16 procentiem (2020. gada sākumā), bet pašvaldībā bijām rēķinājuši, ka varētu dot algas pieaugumu par 10 procentiem. Tas bija izaicinājums pašvaldībai, meklēt, kur ņemt finansējumu, kad pilsētas budžets jau bija apstiprināts. Arī 2021. gadā pašvaldība plāno dotāciju teātrim vismaz tādā pašā apmērā kā šogad. Bet vēl nevaram prognozēt, kādas sekas radīs Covid-19 situācija. Ja teātris nevarēs normāli atsākt strādāt līdz vasarai, tad mums jārēķinās, ka tam papildus vajadzēs vēl vismaz 300 000 eiro.

Bet mēs nemainām savu pozīciju. Pat, ja valsts teātri pārņemtu, pašvaldība malā nepaietu. Mēs tāpat ieguldītu gan teātra ēkā, gan censtos sakārtot mazo zāli, lai teātrim būtu otrs spēles laukums. Katrā sadarbībā ir savi plusi un mīnusi.

Speciāli izveidotā darba grupa Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieka Ulda Zariņa vadībā meklē, kā valstij visveiksmīgāk Liepājas teātrī ienākt, kāds varētu būt šis modelis. Diskusija ir gan par apjomu, gan par veidu. Līdz 15. februārim jābūt skaidrībai, kāda varētu būt valsts un Liepājas pašvaldības sadarbība. Valsts budžetā 2021. gadā noteikti neredzēsim, ka valsts pārņem Liepājas teātri. Taču darba grupā jau iezīmējas gan atbalsta mehānismi, gan summas pat 2021. gadam, bet es tās nenosaukšu, jo viss vēl ir procesā.

Atis Deksnis, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks