Man šķiet, ka signālvēlēšanas jauniešiem dod daudz dziļāku ieskatu vēlēšanās, nekā mēs varam iedot, vienkārši teorētiski par to izstāstot stundā.

Tagad viņiem ir konkrēti uzdevumi, mēs analizējam partiju programmas, viņi redz pašu vēlēšanu procesu un viņiem ir iespēja pašiem iet, izvēlēties un izdarīt savu izvēli.

Kad sākām skatīties partiju programmas, daļa jauniešu pat nezināja, ka tādas vispār ir.

Viņi arī stāsta, ka vecāki nereti izvēli izdara pēc citiem kritērijiem. Tad mēs nonākam līdz sarunai par to, kādas tradīcijas ir ģimenē, vai vispār iet vēlēt, kā mājās runā par politiku.

Ir jaunieši, kuri saka, ka viņu vecāki neiet vēlēt, jo uzskata – viena balss neko nemaina. Un tad mums ir iespēja par to diskutēt. Stunda tomēr ir stunda, tur ir teorija, bet šādos brīžos mēs varam daudz vairāk runāt par īstenību un realitāti.

Arī vēlēšanu norise raisa interesi. Jaunieši jau paši man jautā, kad tad būs vēlēšanas, vai vajag dokumentu, kā tas viss notiks.

Man šķiet, ka ir svarīgi, lai viņi tam iziet cauri pēc iespējas pietuvināti īstām vēlēšanām.

Mums tehnikumā ir paveicies, jo ir īsts vēlēšanu iecirknis, nevis improvizēta vieta, kā tas var būt citās skolās.

Es jauniešiem saku – jūs redzēsiet pilnīgi visu, kā notiek īstas vēlēšanas. Turklāt viņi paši visu organizē, es esmu tikai koordinatore. Trīs jauniešus, kuri izgāja apmācības, izvēlējos diezgan nejauši, bet uztrāpīju ļoti veiksmīgi – viņi ir pilnīgi azartā.

Vai tas nozīmē, ka pēc šīm signālvēlēšanām visi jaunieši noteikti ies uz īstajām vēlēšanām? To gan es nevaru pateikt. Viņiem ir 16, 17 gadi, viņi vēl domā un veido savu attieksmi.

Bet, ja šādas signālvēlēšanas notiek atkārtoti – pirms Saeimas un pašvaldību vēlēšanām –, tad ilgtermiņā tam noteikti ir nozīme.

Man šķiet, ka tā mēs pamazām audzinām nākotnes vēlētāju.

Jauniešu attieksmi pret vēlēšanām lielā mērā ietekmē arī tas, ko viņi dzird ģimenē. Analizējot partiju programmas, vienā no tām bija minēta jauniešu aizbraukšanas mazināšana. Un tad viņi stāsta, ka vecāki mudinot braukt prom, jo nekas jau nemainīšoties.

Tajā pašā laikā ir jaunieši, kuri saka – vecvecāki ir patrioti, mamma un tētis vienmēr iet balsot, un arī pašiem nav domas braukt prom. To ļoti labi var redzēt salīdzinājumā – kādas ir ģimenes tradīcijas un attieksmes.

Grūti pateikt, vai jauniešu vidū vairāk ir to, kuri uzskata, ka vēlēt vajag, vai to, kuri domā – mana balss neko nemaina. Man šķiet, ka apmēram puse uz pusi.

Ja jaunietis jau no pamatskolas ir interesējies un labāk saprot sabiedriskos procesus, tad viņš arī ir motivētāks iesaistīties.

To redzam arī tagad – viņi iesaistās vēlēšanu rīkošanā un organizēšanā.

Bet ir arī tādi, kuri izdarīs uzdevumu tikai tāpēc, ka es to esmu uzdevusi. Kad pajautāju, ko viņi no tā ieguva, atbilde reizēm ir vienkārša – izdarījām to, ko lika.

Arī izdarīt izvēli jauniešiem nav viegli, jo viņiem vēl trūkst pieredzes. Viņi nezina daudzu partiju fonu un reizēm aizķeras pie viena interesanta solījuma programmā. Viņi vēl neizprot visus procesus.

Taču interesanti, ka darba gaitā viņi savu viedokli arī maina. Katram ir jāprezentē sava partija, pārējiem jāuzdod jautājumi, un pēc tam kāds man saka: “Es mainīju savu viedokli, jo šie, piemēram, vairāk atbalsta jauniešus.”

Viņus, protams, ļoti uzrunā arī tie politiķi, kuri ir atraktīvi un prot izmantot kanālus, kuros jaunieši paši uzturas.

Tad mums ir iespēja runāt par populismu un skatīties konkrētus piemērus. Šajā ziņā signālvēlēšanu uzdevumi ir ļoti labi, jo palīdz jauniešiem sākt saprast, ko viņi redz un dzird.

Tas, manuprāt, ir arī viens no grūtākajiem uzdevumiem skolotājam – mēs nedrīkstam aģitēt un norādīt, par ko būtu vai nebūtu jābalso. Tāpēc cenšos viņiem nevis pateikt priekšā, bet likt pašiem meklēt programmās, salīdzināt un uzdot jautājumus.

Ja viņi uzķeras uz kāda skaļa solījuma, mēs paskatāmies, vai tas vispār ir īstenojams.

Piemēram, ja sola kaut ko samazināt, kaut ko palielināt, tad paskatāmies arī no ekonomikas puses – vai tas viss kopā vispār ir iespējams. Un tad mums rodas ļoti labas diskusijas.

Baiba Ķēde, vēstures un sociālo zinību skolotāja Liepājas Valsts tehnikumā

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.