Uz šā gada 22.jūliju Liepājā reģistrēti 3445 bezdarbnieki,
kas ir 9,3 procenti no kopējā darbspējīgo iedzīvotāju skaita. Latvijā kopumā – 9,5
procenti, esam mazliet zem Latvijas kopprocenta. Viennozīmīgi, tas ir
iepriecinoši. Acīm redzot, Liepājā ir, kur strādāt, ja vidēji mēnesī no
bezdarbnieku vidus ap 400 cilvēku aiziet strādāt. Tātad darba vietas ir, nevar
teikt, ka to nav.

Darbu mūsu klienti atrod visdažādākajās jomās – gan uzņēmumos,
arī ražojošos uzņēmumos, gan pakalpojumu sfērā, tirdzniecībā. Darbu atrast
izdodas arī ilgstošajiem bezdarbniekiem, kas ir vecāka gada gājuma cilvēki. Skaitliski
tas ir mazākums, bet izdodas.

Uz šā gada 30.jūniju NVA Liepājas filiālē reģistrēti 16 jaunieši
vecumā no 15 līdz 17 gadiem, bet vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 543. Jauniešu-bezdarbnieku
skaits ir praktiski nemainīgs – vidēji aptuveni 10 līdz 11 procenti no kopējā
bezdarbnieku skaita ir jaunieši. Mums ir mazāk jauniešu bezdarbnieku, Rīgā tādu
procentuāli no kopējā skaita ir vairāk.

Liela daļa šo jaunieši ir tādi, kuri nav ieguvuši nekādu
profesiju. Nav pat pamatizglītība vai ir tikai pamatizglītība vai vidējā
izglītība. Šādiem jauniešiem ir vēl grūtāk atrast darbu, nekā tiem, kuri
ieguvuši kaut kādu profesiju.

Šajā skaitā ir jaunās māmiņas, kuras ir reģistrējušās, jo
vēlas būt uzskaitē. Bieži jaunās māmiņas piereģistrējas, kad mazulis sasniedzis
gada vecumu un mātei ir iespējams saņemt bezdarbnieku pabalstu. Reģistrējas
tīri praktisku iemeslu dēļ.

Ir tādi, kas saglabā bezdarbnieka statusu nevis tādēļ, ka
nevar dabūt darbu, bet gan tādēļ, ka nevēlas strādāt par salīdzinoši nelielu
atalgojumu – labāk izvēlas saņemt pabalstu. Ja salīdzinām gados vecākus
cilvēkus un jauniešus, tad gados vecāki cilvēki piekrīt strādāt par zemāku
atalgojumu, nekā jaunieši. Jaunieši ļoti izvērtē, vai piedāvātā ir viņiem
piemērota alga, vai ir atbilstoša viņu vēlmēm un vajadzībām.

Ir arī tādi jaunieši, kuriem vecāki spiež atnākt
reģistrēties, iegūt bezdarbnieka statusu, lai varētu formēt pašvaldības
pabalstus. Jaunietis atklāti pasaka: man neko te nevajag, mamma lika atnākt.
Pilnībā tiek izmantotas valsts piedāvātās sociālās garantijas.

Šie jaunieši patiesībā ir mainīgā daļa – atnāk,
piereģistrējas, bet uz atzīmēšanos visbiežāk vairs neierodas. Nākamajā reizē
nāk pēc gada, lai reģistrētos no jauna, jo ģimenei atkal jāformē pabalsts. Jo
visai ģimenei kaut kur ir jābūt – vai nu strādā, vai mācās, vai ir
bezdarbnieki. Lai cik tas bēdīgi arī nebūtu, jāatzīst, ka jaunieši grēko
visvairāk.

Uz 23.jūlija rītu kopš aprīļa vidus reģistrējušies 82
uzņēmuma ”Liepājas metalurgs” darbinieki. No tiem uz šo brīdi iekārtojušies
darbā 12. 70 darba meklētāji vēl ir uzskaitē.

Reģistrēto vidū ir cilvēki, kas ”Liepājas metalurgā”
darījuši dažādus darbus – ekonomists, rūpniecisko iekārtu inženieris, tehniskās
struktūrvienības vadītāja vietnieks, darbu rīkotājs, mērniecības būvtehniķis,
kvalitātes inženieris, kā arī vienkāršo darbu veicēji. Arī cilvēku vecums ir
dažāds – gan gados jauni cilvēki, gan cilvēki, kas ir pirmspensijas vecumā.

Mums nav informācijas, kādas varētu būt prognozes saistībā
ar darba ņēmējiem uzņēmumā, mēs tāpat gaidām 26.jūliju, kad notiks akcionāru
sapulce. Tad, iespējams, varētu kļūt zināma detalizētāka informācija.

Bezdarbnieku skaits parasti palielinās decembrī un janvārī,
kad beidzas sezonas darbi. Šajā laikā bezdarba līmenis valstī kopumā vienmēr
paceļas mazliet augstāk. Savukārt martā, kad atsākas sezonas darbi,
bezdarbnieku skaits sarūk.  

Ja ”Liepājas metalurgs” nepatīkami nepārsteigs, tad
nedomāju, ka rudenī varētu notikt kaut kas radikāls. Arī pērn īpašas svārstības
netika novērotas. Ir pamatotas cerības, ka bezdarba procents vairs neuzkāps
virs 10 procentiem, ja vien ”Metalurgs” neizveidos smagu situāciju.

Ja īstenosies smagākais scenārijs, tad, protams, situācija
sarežģīsies. Protams, ir aktuāls jautājums, kā šie cilvēki, kuru ir ap diviem
tūkstošiem, atradīs darbu. Pirmkārt, jāņem vērā, ka uzņēmumā joprojām strādā
ievērojams skaits pensionāru, kas nav mūsu kontingents.

Pērn visa gada laikā gandrīz 5000 bezdarbnieku atrada darbu.
Gada laikā, pusgadā varētu būt izlīdzināšanās, jo rotācija un kustība darba
tirgū notiek nemitīgi. Nevar teikt, ka nekas nenotiek, ik pa brīdim tiek
atvērtas arī jaunas ražotnes. Piemēram, mitro salvešu ražotne. Labi, tur darba
vietu skaits ir salīdzinoši neliels, bet ir prognoze, ka nākamajā gadā varētu
būt darba vietas līdz simts strādājošajiem.

Tas, protams, ir nedaudz, bet pamazām darba vietas veidojas.
Pārsvarā visas ražotnes, kas tiek veidotas, ir nelielas – nav vairs tādu, kuros
būtu nodarbināti daudzi simti vai pat tūkstoši strādājošo. Jo tehnoloģijām
modernizējoties, vairāk tiek izmantotas iekārtas, nevis roku darbs, kā tas bija
pirms daudziem gadiem. Un tas ir tikai loģiski.