Latvijā bezdarba līmenis joprojām ir 10,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Savukārt Liepājā bezdarba līmenis noslīdējis zem 10%. Pēdējie dati uz 7.janvāri rāda, ka patlaban Liepājā reģistrēti 3610 bezdarbnieki, kas ir 9,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.

Turklāt Liepājā bezdarba līmenis zem 10% ir jau labu laiciņu – kopš pērnā gada 22.oktobra, kad bezdarba līmenis bija 9,9%.

Ja vērtē pēc skaitļiem, tad situācija ir uzlabojusies. Taču tas noticis uz kaut kā rēķina. Iespējams, ka ir cilvēki, kuriem nav darba, bet kas dažādu iemeslu dēļ nenāk uz NVA reģistrēties kā bezdarbnieki. Un, protams, ir cilvēki, kuri sāk strādāt. Vidēji no katras grupas ir aptuveni puse.
Šobrīd, salīdzinājumā ar pagājušā gada 31.decembri, ir nevis bezdarba līmeņa samazinājums, bet pat neliels palielinājums. 31.decembrī bezdarba līmenis Liepājā bija 9,6%. Pieaugums ir tādēļ, ka reģistrējas būvniecības un ceļu nozarē strādājošie. Bet tā ir ik gadu, tradicionāli.

Tāpat tieši tagad, šā gada sākumā, vairāk cilvēku stājas uzskaitē, jo bija izskanējusi informācija, ka ar 2013.gada janvāri pabalsts tiks maksāts deviņus mēnešus, nevis diferencēti. Tāpēc arī bezdarba līmenis Liepājā šā gada sākumā uzskrēja augšā par 0,1%.

Prognozēju, ka īpašam bezdarba līmeņa pieaugumam tuvākajā laikā nevajadzētu būt, nekas par to neliecina. Vien jāņem vērā, ka divas bankas samazina darbinieku skaitu. Viena no tām ir “Hipotēku un zemes banka”. Pagaidām nav oficiālu datu, cik darbinieki tiks atlaisti, taču tie varētu būt ap 10 cilvēki. “GE Money” banka arī paziņojusi par darbinieku skaita samazināšanu, taču arī šajā gadījumā nav konkrētu datu, cik cilvēkus atlaidīs. Līdz ar to vēl nevaram šos cilvēkus informēt par to, kā viņiem rīkoties, sniegt informāciju par viņu specialitātei piemērotām vakancēm.
Pavasarī bezdarba līmenis mazliet varētu vēl samazināties saistībā ar to, ka atsāksies būvniecība un darbi ceļu nozarē. Taču neprognozēju, ka bezdarba līmenis varētu nokrist zem 9,6%. Kādu laiciņu tas varētu saglabāties šajā līmenī.

Liepājas puses iedzīvotāju interese par darbu ārzemēs saglabājas, taču tā nav pastiprināta. Arvien vairāk cilvēku saprot, ka bez svešvalodu zināšanām konkurēt darba tirgū ārpus Latvijas būs grūti, pat neiespējami. Tādēļ daudzi plānus par aizbraukšanu atliek. Jo arī ārvalstīs bezdarba līmenis ir svārstīgs. Anglijā atrast darbu kļūst aizvien sarežģītāk, bet par Īriju patiesībā šajā sakarā būtu jāaizmirst, jo daudzi mūsu tautieši šajā zemē jau “sēž” uz pabalstiem.

Dace Baumane,
NVA Liepājas filiāles vadītāja