Karosta vienlaikus
ir gan pilsētas daļa, gan savā ziņā lauki pilsētā. Protams, mēs esam pilsēta,
ņemsim kaut vai sabiedrisko transportu. Tajā pašā laikā, dzīvojot Karosta, šī
vide šķiet dabiskāka, rajons ap kanālu un Beberliņi ir ļoti zaļš, bez tam
apdzīvotības blīvums ne tuvu nav tāds kā centrā. Bet Karosta arvien vairāk
iekļaujas pilsētas apritē, nav tā, ka mēs dzīvotu atrauti no pārējās pasaules.

Acīmredzot, šeit
dzīvojošajiem zināma deva savrupības ir nepieciešama. Ja reiz cilvēks dzīvo
Karostā un jūtas labi, tad droši vien lieka burzma viņam nav nepieciešama.
Nenoliedzami, ka Karosta turpina attīstīties un pēdējā laikā šeit daudz kas
kļuvis iedzīvotājiem pieejamāks, piemēram, pakalpojumi. Arī uzņēmēji kļūst
aktīvāki, pašvaldība daudz iegulda infrastruktūras sakārtošanā, līdz ar to
ieguvēji ir gan iedzīvotāji, gan arī potenciālie investori.

Pieļauju, ka
”parastais karostnieks” nemaz tik ļoti nealkst iekļauties aktīvajā pilsētas
dzīves ritējumā, viņam patīk dabiskā vide. Protams, ikviens vēlas, lai apkārtne
būtu sakārtota. Karostas parks noteikti ir viena no vietām, kuru vajadzētu
labiekārtot, lai cilvēkiem pieejamāku padarītu rekreāciju. Lielisks bija
nesenais mēģinājums atkal iesaistīt Karostas manēžu kultūras dzīves apritē,
sarīkojot tur izrādi ”Pūt, vējiņi”. Tas vakars bija vienkārši fantastisks!
Domāju, ka šo ideju vajadzētu attīstīt, un ne jau tikai Karostas iedzīvotāju
dēļ – nedomāju, ka viņu tur bija pārsvarā.

Beberliņu
teritorija šobrīd atkal atdzīvojas, pateicoties pašvaldībai, kas šai
teritorijai spēj piesaistīt uzņēmējus, un pašiem uzņēmējiem. Jūra ne vienmēr
garantē siltu ūdeni, bet Beberliņos vasarā vienmēr varēs peldēties.

Mēģinājumi
atdzīvināt Karostu un iedibināt šeit tradīcijas joprojām ir meklējumos.
Skaidrs, ka jāmēģina piesaistīt interesi šim rajonam, jāmeklē optimālākie
varianti. Domāju, ka gan vasarā rīkotās fotoizstādes, gan kinovakari ir daļa no
šiem meklējumiem. Tie ir centieni dabūt ārā cilvēkus no mājām, piedāvāt viņiem
dažādas interesantas norises.

Loģiski, ka
iedzīvotāji vispirms priecājas par iespējām apmierināt pašsaprotamas,
elementāras vajadzības – veikali, bankomāti, pakalpojumu saņemšana. Es nevaru
runāt visu karostnieku vārdā, bet man ir sajūta, ka vietējie nevēlas, lai pēc
katra sīkuma būtu jābrauc uz centru. Pamazām jau tā arī notiek. No otras puses,
nekad nebūs tā, ka visi steigsies apmeklēt jebkuru notikumu – vai tā būtu
izstāde, izrāde vai koncerts parkā. Ir gājēji un ir mājās sēdētāji. Un cits
nepamanīs to, kas pie paša durvīm notiks. Bet var just vēlmi ne tikai pēc
veikaliem un ikdienišķām lietām, bet arī pēc kaut kā lielāka.

Neesmu pētījusi
statistiku, bet man ir sajūta, ka šis rajons attīstās, uz ielām ir daudz māmiņu
gan ar ratiņiem, gan ar lielākiem bērniņiem, parkā bērnu laukumos vienmēr ir
pilns, futbola laukumā vienmēr spēlē bumbu. Šis rajons noteikti vairs nav ne
depresīvs, ne krimināls, par kādu to uzskatīja kādreiz. Drīzāk ir sajūta, ka Karosta
kļūst latviskāka.

Pieļauju, ka
daudziem liepājniekiem vēl joprojām Karosta liekas kaut eksotisks, vieta, kur
aizbraukt apskatīt māju drupas un katedrāli, bet Karosta ir daudz bagātāka.
Liepājniekiem, kas te sen nav bijuši, varētu būt interesanti vietām vēl
joprojām saskarties ar šo pēcpadomju laiku eksotiku, gan arī redzēt un izjust
daudz ko jaunu.