Ar
skriešanu aizraujos jau astoņpadsmit gadus un kopš 2001. gada
piedalos arī triatlonā. Sezonā sanāk aptuveni 30 līdz 40
sacensības, bet atmiņā visilgāk paliek tieši noskrietie maratoni
un pieveiktie triatloni. Līdz šim esmu noskrējis 17 pilnos
maratonus – kādam tas liksies maz, kādam daudz. Latvijā un
pasaulē ir cilvēki, kas noskrējuši daudz vairāk. Pasaulē ir arī
tādi skrējēji, kuru kontā jau divi tūkstoši noskrietu maratonu.
Tas ir patiešām ļoti daudz!

Man
pašam šobrīd ir mērķis līdz 2016. gada beigām noskriet simts
pusmaratonus. Līdz šim divas reizes esmu arī pieveicis “Ironman”
triatlonu, kurš sastāv no trim distancēm – 3,8 km peldēšanas,
180 km riteņbraukšanas
un noslēgumā vēl 42 km maratons. Tāpat esmu noskrējis divus
ultramaratonus – pagājušajā gadā 100 km un 50 km.

Šī
man ir jau astoņpadsmitā skriešanas sezona un esmu uzkrājis
nopietnu pieredzi.
Esmu ugunsdzēsējs – glābējs un nepieciešams formu uzturēt arī
darba dēļ. Skriet sāku
1997. gadā un iesākumā tie bija tikai 400 metri. Pamazām
palielināju attālumus, skrēju lēnām, domāju, kā labāk un
pareizāk darīt. Kad
skrēju jau nepilnus trīs gadus, tikai tad uzdrošinājos noskriet
pirmo maratonu. Tas bija 1999. gadā, jo vēlējos vēl paspēt tai
gadsimtā noskriet maratonu. Tad arī tā lieta aizgāja. Pārsvarā
pats visu esmu darījis, domājis kā uzlabot savu sniegumu.

Lai
skrietu tik nopietnā līmenī, nepieciešama ļoti liela motivācija.
Es, piemēram, iedvesmojos no Nadeždas Kavtaskinas, kura 78 gadu
vecumā vēl skrien maratonu un savā karjerā kopumā
ir noskrējusi simts
maratonus. Tādi cilvēki
mani iedvesmo!

Veselības
uzlabošanai pilnīgi pietiek ar skrējienu 40 minūšu līdz stundas
garumā. Tas, ko mēs darām, jau nedaudz nodara veselībai pāri,
bet tā lieta vienkārši patīk un aizrauj. Ja nepatiktu, tad jau
arī nekas nesanāktu un to nedarītu.

Arī
Liepājas pusmaratonā labprāt piedalos un novērtēju to, ka
cilvēki šeit kaut ko dara un organizē. Tā ir ļoti laba lieta,
par to šaubu nav. Ja man būtu iespēja šo pasākumu organizēt, es
nedaudz pamainītu trasi, piemēram, izlaižot to caur tirgu, lai
būtu lielāka eksotika – cilvēki iet, skrien, kaut ko padzeras
tirgū. Bet, tā
kā man šāda iespēja nav, novērtēju citu cilvēku darbu un
priecājos, ka pie mums šāds pasākums notiek. Arī šogad pats
piedalīšos.

Esmu
piedalījies daudzās sacensībās dažādās vietās un par Liepājas
pusmaratonu varu teikt tiešām
labus
vārdus.

Tiem,
kas vēl tikai domā par piedalīšanos,
iesaku sākt lēnām –
pirmajā
reizē
noskriet
lēnāk un nākošajā reizē jau,
iespējams, iepatiksies un
sanāks labāk. Nevajag uzreiz skriet pusmaratonu vai desmit
kilometrus, var sākt ar
mazumiņu un noskriet piecus kilometrus. Nevienam jau nav
jāatskaitās, tādēļ var sākt ar iešanu vai lēnu skriešanu. No
savas pieredzes varu ieteikt aizbraukt un noskriet pirmo pusmaratonu
vai maratonu arī ārzemēs.
Skriet vajag tā, lai var izbaudīt visu apkārt notiekošo
un esošo atmosfēru.

Piedaloties
sacensībās, esmu redzējis ļoti daudz un dažādas vietas,
bet vislabākie
atbalstītāji, ko līdz šim esmu piedzīvojis,
ir Vācijā. Pagājušajā gadā skrēju prestižajā Berlīnes
maratonā un atbalsts no malas bija visu laiku. Tas dod tādu stimulu
skriet!