Daumants Vidiņš: Laikapstākļi vairs nebūs tādi, kādi Latvijā bija agrāk
Daudzviet Eiropas dienvidos pašlaik valda liels karstums. Itāliju, Spāniju un Grieķiju pārņēmuši karstuma viļņi, kam meteorologi pat devuši vārdus. Bet kā tas ietekmē mūs Latvijā?
liepajniekiem.lv
Vides problēmas pasaulē aizsākušās jau 19. gadsimta beigās straujās industrializācijas un urbānisma ietekmē.
Galvenās valstis, kuru ekoloģija ir jūtama pasaulē, ir ASV, Ķīna un Indija. Tas tādēļ, ka šīs valstis neuzskata par vajadzīgu sekot līdzi pasaules vides un ekoloģijas problēmām un zināmā mērā dzīvo ”savā burbulī”.
Pārmaiņas vidē, ko novērojam pasaulē, Latvijā diemžēl nekādi nevaram ietekmēt. Ņemot vērā to, ka esam maza valsts, mūsu ietekme uz lielās pasaules ekoloģiju ir niecīga.
Veids, kā lielvalstīm varam ko pierādīt, būtu produkcijas jeb preču boikots, bet tas droši vien nebūtu izdevīgi.
Lai uzturētu savu apkārtni tīrāku, mums būtu jāturpina piekopt ikdienišķus sīkumus – atkritumu šķirošana, iegādāto mantu ”otrā elpa” un citi.
Manuprāt,
Latvijas klimatu ļoti ietekmē mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis.
Ņemot vērā to, ka dzīvojam pie Baltijas jūras, tas ir ļoti noderīgs resurss – vēja enerģija u. tml.
Protams, ir arī savi mīnusi, kā krasta erozija, bet šīs problēmas ir novērotas arī pirms krietna laika, tā ka uztraukumam par to, ka mūs ieskalos jūrā, nav pamata.
Atlantijas okeāna un Baltijas jūras savienotība veicina pie mums mierīgākus dzīves apstākļus, nekā tas ir, piemēram, Dienvidamerikas piekrastēs.
Lielākais no riskiem nākotnē varētu būt ilgstošais sausums,
kurš rada kritiskas situācijas – meža ugunsgrēkus, labības trūkumu. Protams, sausums un lielais siltums ir labs, jo veicina ātrāku augu augšanu, taču, ilgstoši tam saglabājoties, rodas riski.
Pēdējās desmitgadēs krasi paaugstinās vidējās gaisa temperatūras ziemās, ātrāk iestājas vasara, un arī turpmāk mums jārēķinās, ka laikapstākļi vairs nebūs tādi, kādi Latvijā bija agrāk.
Viena no labajām ziņām varētu būt tā, ka nākotnē, saglabājoties mērenajam klimatam, kurā atrodas Latvija, iespējams, mūs arvien biežāk varētu sasniegt tā saucamie ”klimata migranti”, kuri nevar īstenot savas biznesa ambīcijas valstīs ar pārāk mainīgiem laikapstākļiem, tāpēc varētu izvēlēties Latviju, kur laikapstākļi ir paredzamāki un tā pati lauksaimniecība nav tik apdraudēta.
Daumants Vidiņš, dabas procesu pētnieks
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.