Manuprāt, diezgan labi darbojas Dienvidkurzemes serviss – mums jau gadiem tiek algota viena vietējā kundzīte, kas ar velosipēdu katru dienu apbraukā norādītos objektus un savāc gružus no mazajām atkritumu urniņām.

Runājot par lielajiem konteineriem, tur gan es uzskatu, ka vajadzētu tomēr biežāk tos izvest. Esmu novērojusi, ka tie regulāri ir pārpildīti, vāki ir vaļā, un tad vēl putni pastrādā, tā ka diez kas nav.

Neesmu novērojusi tendenci, ka vasaras sezonā tiktu izvietots vairāk atkritumu urnu, bet patiesībā tas būtu vēlams. Un arī tualetēm vasaras sezonā apkope prasītos biežāk.

Mums arī netrūkst cilvēku, kas savus atkritumus vienkārši nomet kaut kur dabā.

Bet, cik es tā pēdējos gados vēroju, arī Lielās talkas laikā, cilvēki kļūst aizvien disciplinētāki un atstāj atkritumus tiem paredzētajās vietās. Ir vēl arī tā, ka cilvēks atbrauc ar savu maisiņu, čipsiem un kolu un arī aizbrauc ar to pašu maisiņu, visu savācot līdzi.

Protams, no 100 gadās kāds viens, kuram ir vienalga un kurš nav tas zaļi domājošais. Tur mēs neko nevaram darīt, tā ir bijis un, domāju, būs arī uz priekšu.

Tos gružus, kas pie mums izmesti dabā, savāc tā kundzīte, kas parka teritoriju apbraukā. Ja viņa redz, ka kaut kas ir pludmalē vai kāpu zonā atstāts, tad savāc arī to. Mēs arī paši kā biedrība reizi gadā talkojam.

Diemžēl gadās, ka cilvēki uz dabas parka urnām atved arī savus atkritumus.

Esam uzgājuši vietas, kur no mājsaimniecībām atvesta vai vesela piekabe gružu un izgāzta kāpu zonā.

Tad gan paliek skumji.

Es uzskatu, ka tas ir pašvaldības mērogā risināms jautājums, jo zinu, ka ir liktas kameras, bet tad atkal ir jājautā, vai kāds ir pieķerts un sodīts.

Protams, jāatceras arī tas, ka, piemēram, Bernātu centrā ir šķirošanas konteineri, kur drīkst vest no mājsaimniecībām, bet atkritumiem tad attiecīgi jābūt sašķirotiem.

Vēl kāda forša tendence, ko esmu ievērojusi pēdējos gados: mums ir viesu nams Bernātos, un mani tūristi iet dabā, līdzi ņemot gružu maisiņu, un atgriežas ar pilnu. Loģiski, ka man tie ir izdevumi, bet es esmu par to, lai mans mīļais Bernātu mežs ir tīrs, un tad jau tas ir tikai atbalstāmi no mūsu puses.

Mums galvenie vandaļi ir putni un vējš.

Pirms kādiem trim gadiem, kad uztaisīja projektu un Bernātu mežā izveidoja pastaigu takas, salika vairāk nekā 50 gružkastu. Es uzskatu, ka tā bija viena no lielākajām kļūdām, kāda vien var būt. Būtu pieticis ar miskastēm tikai pie centrālajiem objektiem, nevis pilnīgi pie katra soliņa.

Cilvēki staigā, ierauga gružkasti un izmet savus gružus tur, bet ko dara vējš, vārnas un citi putni? Viņi izplēš gružus ārā, un tad tie nonāk mežā. Šķiet, ka cilvēki ir tie cūkas, bet ne vienmēr. Ja taisa infrastruktūru pie jūras, tad miskastēm obligāti jābūt ar vākiem.

Diāna Ansule, biedrības “Mēs Bernātiem” pārstāve

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.