Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Diāna Laiveniece: Cilvēki neaizdomājas par to, kā viņi lieto valodu, kā runā bērnu klātbūtnē

15.oktobris kopš šī gada ir ierakstīts Latvijas valsts kalendārā kā Valsts valodas diena, jo 1998.gada 15.oktobrī Satversmes ceturtajā pantā tika nostiprināta valsts konstitucionālā vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Diāna Laiveniece: Cilvēki neaizdomājas par to, kā viņi lieto valodu, kā runā bērnu klātbūtnē
Foto: Liepājas Universitāte
18.10.2021 06:00

"Kurzemes Vārds"

Viss, kas tiek darīts nacionālās valodas stiprināšanai, nāk par labu. Ja runājam par Latvijas prezidentūras darbu valsts valodas stiprināšanā, jāsaka, ka tiek darīts daudz. Tika nodibināta Valsts valodas komisija, kas regulāri izdeva savus rakstus.

Sākuma periodā, kad prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga, vēlāk arī Valda Zatlera laikā, komisija darbojās ļoti aktīvi. Tad vienu brīdi darbība apsīka, bet tagad, šķiet, atkal atsākusies. Prezidenti dara ko var, protams, tā nav viņu vienīgā rūpe, bet ir jauki, ka tieši prezidentūras līmenī ir atbalsts valsts valodai.

Kādas varētu būt valsts valodas dienas svinēšanas tradīcijas? Tam noteikti jābūt sabiedrībā, tam ir jāizskan cilvēku vidū. Un arī izglītības iestādēs. Skolās tās var būt viktorīnas, valodas olimpiādes, daiļlasīšanas konkursi utt., ko vien skolas vēlētos darīt. Savukārt sabiedrībā, šķiet, vairāk vajadzētu runāt par dažādiem valodas aspektiem, normatīvo valodu, valodas lietojumu ikdienā.

Cilvēki neaizdomājas par to, kā viņi lieto valodu, kā viņi runā bērnu klātbūtnē. Bērni visu dzird ļoti labi un kā sūklītis arī visu uzsūc.

Tiem jābūt publiskiem, sabiedriskiem pasākumiem, un būtu labi, ja iesaistītos televīzija un radio. Pasākumiem jābūt plašiem, lai tie tiešām aizsniegtu lielu daļu mūsu sabiedrības.

Kā šodien izturamies pret latviešu valodu? Kā nu kurš, tas ir atkarīgs no katra indivīda. Valoda mums visiem ir kopīga, bet runa – individuāla. Un, kā katrs uzskata, cik ļoti viņam ir nepieciešams kopt savu runu, cik to prasa galvenokārt viņa amats, jo citu pienākumu jau cilvēkam nav, kas varētu normēt valodas lietojumu. Bet ir arī amati, kas neprasa nekādus normatīvus valodas lietojumam, bet cilvēki tomēr komunicē ikdienā ar lielu cilvēku skaitu, daudziem klientiem, un tur, lūk, būtu svarīgs šis valodas lietojuma aspekts.

Esmu novērojusi, ka tam tiek pievērsta uzmanība, īpaši komercnozarē, bet reizēm – pārspīlēti. Viņiem, piemēram, ir iemācīts, ka zvanot cilvēks jāuzrunā vārdā un tas ir jāuzsver īpaši, lai nepazaudētu personisko kontaktu.

Bet, ja man zvana no bankas un telefonsarunā septiņas reizes nosauc par Diānu, es beigās sāku justies slikti. Redzu, ka tas ir uzspēlēts, tas ir nedabīgi.

Būtu labi, ja mums būtu vairāk literatūras par valodas lietojumu ikdienā, turklāt dažādās jomās, arī ”parastiem” cilvēkiem – frizieriem, manikīriem, veikalu pārdevējiem. Ja dotu vienkāršus padomus, kā viņi varētu paanalizēt paši savu runu, varbūt noķert kādu gramatikas kļūdu, kuru viņi lieto, piemēram, neatšķirot pavēles izteiksmi no īstenības izteiksmes daudzskaitļa otrajā personā, viņi to mēģinātu labot.

Esmu pārliecināta – cilvēki domā, ka viņi runā pareizi. Varbūt reizēm pieķer sevi – jā, es pateicu slenga vārdu vai barbarismu, bet to, ka gramatiskās formas lieto nepareizi, nezina. Varbūt mans uzskats ir ļoti naivs, bet tāds pa šiem gadiem ir izkristalizējies.

Pasauli gan neizmācīsi, un es pilnīgi piekrītu tiem valodniekiem, kuri saka: nekad Latvijā nav bijusi tāda situācija, ka visi lietotu valodu ideāli. Nevienā valstī tāda situācija nav iespējama. Bet mūsu ir vesels pulks, kam rūp latviešu valoda, tās tīrība un bagātība, institūcijas, kuras ir ieinteresētas valodas bagātināšanā un kopšanā, un ne tikai Latvijā, bet aktīvi strādā arī ar diasporām ārvalstīs.

Iedzīvotāji dažkārt domā, ka institūciju, iestāžu un komisiju ir daudz par daudz, un tās noteikti dara vienu un to pašu, bet šeit gribu nomierināt sabiedrību un teikt, ka tas tā nav. Sfēras ir ļoti cītīgi sadalītas. Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības politikas departaments pārrauga šo iestāžu darbību un iesaista plānu rakstīšanā – kas tiks darīts valsts valodas attīstībā, kopšanā un bagātināšanā. Aizvien vairāk tiek veidoti digitālie resursi – gan mācību, gan uzziņu, pašlaik notiek darbs pie izglītības terminu skaidrojošās tiešsaistes vārdnīcas izstrādes.

Darīts tiek daudz, un jādara ir daudz, jo latviešu valoda ir tādā situācijā, ka tā vienmēr bijusi lielu valodu ietekmē. Sākotnēji tā bija vācu, pēc tam krievu, tagad – angļu valoda. Latviešu valodai ir jāpastāv, neraugoties uz spēcīgajiem kaimiņiem.

Latviešu valoda nav maza un nav arī apdraudēta, bet tas nenozīmē, ka mēs varam ieslīgt pašapmierinātībā un kādu brīdi atļauties neko nedarīt.

Diāna Laiveniece, Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes profesore

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz