Vasarā biju pieradusi pagulēt pusstundu ilgāk, tad aši paķert kafiju un skriet uz darbu. Tagad, ak, jāceļas tā, lai abas meitas vēl varētu bez stresa izdabūt no migām. Un, kad skolas un bērnudārza dienas kaut cik ieskrējušās, nāk nākamais barjerskrējiena šķērslis. Ārpusskolas darīšanas jeb interešu izglītība un dažādi pulciņi.

Protams, bērniem jau ir pašiem savas vēlmes, nav vairs nekādi trīsgadnieki, par kuriem mammas un tēti lēmumus pieņem tikai pēc pašu ģīmja un līdzības. Bet izmest idejas un tad izdomāt, vai un kā tās samērot ar reālo dzīvi – tas tomēr vēl aizvien ir mans pienākums. Bet, ja mamma vai tētis neierādīs, cik dažāda un interesanta var būt dzīve un cik aizraujošas lietas tajā var darīt, bērnelim paies ilgāks laiks, līdz pats to aptvers.

Uz pulciņiem un ārpusskolas skolām bērniem jāiet – tā man liekas. Šoruden saskāros ar vēl vienu aspektu, kas to apliecināja. Meita ceturtklasniece mainīja skolu un nonāca klasē, kur ir divarpus reižu vairāk bērnu, un viss svešs. Taču izrādījās, ka jaunajā klasē uzreiz jau ir divi pieturas punkti: viena meitene no savulaik apmeklētās baleta studijas un otra no tekstilmākslas pulciņa “Vadugunī”. Uzreiz ir drošāk!

Mākslas skola, mūzikas un sporta skolas – Liepājā iespējas ir. Un vismaz Bērnu mākslas skola, kas pārbaudīta uz pašas ādas, vecāku maku tā sāpīgāk traumē tikai vienreiz, kad septembrī par nepilniem 20 latiem jāsapērk materiāli. Skolas nauda 2. klasei ir astoņi lati mēnesī. Jaunākā meita droši vien arī šogad “Vadugunī” ies uz keramikas pulciņu pie brīnišķīgās Daces Virsnieces. Apmēram trīs lati mēnesī. Un man mājās atkal būs daudz jaunu māla trauku 🙂 Neesmu vēl izpētījusi tur citus piedāvājumus, bet jau jaušu, ka daudzi liksies diezgan kārdinoši.

Kamēr bērni vēl mazi, vislielākā problēma ir loģistika. Vecākiem nākas vien rast iespējas un laiku izskraidīt ar bērnu pie rokas no punkta A uz punktu B.

Draudzene pērn bija ļoti priecīga par Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas pulciņu piedāvājumu pirmklasniekam. Matemātika, dažādas dejas un citas lietas pēc stundām bērniem notika bez maksas, ar bērna nogādāšanu šurp vai turp nekādu kreņķu – viss vienā ēkā. Tiesa gadās pa kādam logam, bet ar zināmu izdomu tos var aizpildīt. Vēlāk gan tik raiti neies, draudzene pieļauj. Bet tūliņ piebilst, ka 5. vidusskolā audzēkņi ir priviliģēti, jo turpat pāri ielai ir Olimpiskais centrs ar Bērnu un jaunatnes centra lielo pulciņu klāstu.

Dina Belta,
divu bērnu mamma,
laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste