Latvijā cūkgaļas iepirkuma cena gada laikā pieaugusi par 25,7%, liecina Zemkopības ministrijas dati. Arī veikalos cūkgaļa kļuvusi ievērojami dārgāka.

Dzintra Lejniece, Latvijas cūku audzētāju asociācijas vadītāja:

– Latvijas cūkaudzētāji nestrādā izolēti, cenas šeit ir atkarīgas no visām svārstībām Eiropas un pasaules cūkgaļas tirgū. Liela nozīme ir Āfrikas cūku mēra (ĀCM) klātbūtnei Ķīnā, kas bija lielākais cūkgaļas patērētājs un ražotājs. Šobrīd viņu cūku ganāmpulks ir sarucis par 50%, un ķīnieši importē ļoti daudz gaļas. Tāpēc cenas ir uzskrējušas vēsturiski nepieredzētos augstumos.

Taču nu jau ir otrā nedēļa, kad cena strauji krīt, nevis kāpj. Iemesls ir cūkgaļas cenas krišanās Ķīnā. Eksperti jau brīdināja, ka, nesamērīgi augot cūkgaļas cenām, patērētāji pāries uz citiem olbaltumvielu avotiem, vairāk patērējot putnu un liellopu gaļu un zivis. Ir arī daudz citu iemeslu, kas saistīti ar eksporta tirgu paplašināšanu.

Grūti pateikt, kā situācija attīstīsies turpmāk. Latvijā jāsaprot – mēs esam tik mazi spēlētāji, ka nemaz neietekmējam cenas. 2017. un 2018. gads Latvijas cūkaudzētājiem bija ļoti smagi, bijām uz izdzīvošanas robežas, jo bija ļoti augsta graudu cena un ļoti zema gaļas cena. Situācija attīstījās atkarībā no ĀCM uzliesmojumiem pasaulē. 2018. gadā strauju cenu kritumu izraisīja ĀCM Beļģijā. Tagad esam ļoti nobažījušies par Vāciju, kas ir viena no lielākajām cūkgaļas eksportētājām Eiropā, ĀCM Polijā jau nonācis līdz tās robežai. Sliktākajā gadījumā būs tāpat, kā ar Beļģiju, – tiks aizvērti visi eksporta tirgi un iekšējā tirgū būs nenormāla gaļas pārprodukcija un cenas kritums. Turklāt Beļģija eksportē tikai 5%, bet Vācija izved 35% saražotā. Labākais scenārijs – notiek sarunas ar Ķīnas Lauksaimniecības ministriju par reģionalizācijas principa akceptēšanu. Tas nozīmē, ka tikai no ĀCM skartā valsts reģiona nevarētu eksportēt produkciju, nevis no valsts kopumā.

Arī cenas patērētājiem nav prognozējamas. Laikā, kad ļoti strauji nokrita iepirkuma cena cūkgaļai, veikalos tā nebūt nesamazinājās. Gaļas pārstrādātāji publiskajā telpā vaimanā, ka izejvielām strauji uzkāpusi cena. Kāpēc viņi neuztraucās tad, kad mēs nevarējām izdzīvot, bet viņi tiešu tādu pašu cenu turēja saviem produktiem, lēti iepērkot izejvielas? Eiropas Savienībā šobrīd cīnās par tā saucamo godīgo tirdzniecības sadalījumu starp ķēdes dalībniekiem, kur ražotājs diemžēl ir atstāts pēdējā vietā.