Nevajag zaudēt modrību, un ir jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, jo ar vasaras noslēgumu bērnu traumas nekur nepazudīs, tikai mainīsies to raksturs.

Traumas, ko bērni gūst vasarā, ir citādas nekā tās, kurās iedzīvojas ziemā.

Liepājas Reģionālajā slimnīcā mazie pacienti gada siltajos mēnešos galvenokārt vēršas ar traumām, kas gūtas, pārvietojoties ar dažādiem braucamrīkiem, lielākoties – ar mehāniskajiem un elektroskrejriteņiem, kā arī lecot uz galvas ūdenī, savainojoties ar sasistiem stikliem ūdenstilpēs, slīkstot, lēkājot uz batutiem, kur var gūt plašu ievainojumu spektru – no sasitumiem un zilumiem līdz pat vaļējiem lūzumiem.

Ir arī dažādu veidu apdegumi, kas gūti pie grila, reizēm gadās pa kādam saules apdegumam. Ziemā attiecīgi pieaug ar ziemas sporta veidiem saistītās traumas.

Atšķiras arī traumu veidi pa vecumiem: mazi bērni gūst traumas ar gluži ikdienišķām lietām, ko vecāki atstājuši pa tvērienam, skolas vecuma bērni savainojas galvenokārt brīvajā laikā un pēc stundām ārpusskolas nodarbībās.

Atsevišķa grupa ir pusaudži, kuri vai nu grib izrādīties draugiem, vai arī kaut ko pierādīt sev, vai vienkārši bijuši pārgalvīgi.

Galvas traumas mēdz būt dažādas – no viegliem sasitumiem līdz smagām intrakraniālām hematomām un asiņošanai.

Arī ekstremitāšu traumas ir bieži sastopamas, piemēram, plaukstas locītavas, apakšdelma un pēdas locītavu traumas, kas var svārstīties no viegliem sasitumiem un sastiepumiem līdz smagiem vaļējiem lūzumiem.

Vasaras sezonā, kad laikapstākļi ir labvēlīgi un vairāk iespēju aktīvai atpūtai, šo traumu risks un smaguma pakāpe ievērojami palielinās.

Smagas traumas bieži rodas tāpēc, ka netiek ievēroti elementāri drošības noteikumi.

Aicinu vecākus rūpīgi pārbaudīt, vai bērni, pārvietojoties ar velosipēdu vai citiem braucamrīkiem, izmanto ķiveres, elkoņu un ceļu aizsargus. Šie individuālie aizsardzības līdzekļi var būt izšķiroši smagu traumu novēršanā.

Edgars Ginevičs, traumatologs, ortopēds

Uzziņai

Drošības ieteikumi

Apdrošināšanas sabiedrība “Balta” sadarbībā ar veselības aprūpes ekspertiem apkopojusi vienkāršus drošības noteikumus, kas var būtiski mazināt traumu risku, izmantojot arī elektroskrejriteņus, skrituļslidas u.tml.

• Ar bērniem regulāri jāpārrunā ceļu satiksmes drošības noteikumi.
• Ar jebkuru transportlīdzekli jāpārvietojas ātrumā, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību.
• Braucot ar velosipēdu, bērniem līdz 16 gadu vecumam galvā jābūt aizsprādzētai ķiverei. (Ķiveri, braucot ar velosipēdu, ieteicams valkāt visiem un vienmēr neatkarīgi no vecuma.)
• Ar elektroskrejriteni drīkst braukt tikai viens cilvēks!
• Ar elektroskrejriteni drīkst braukt, ja sasniegts vismaz 14 gadu vecums. Ja skrejriteņa vadītājam vēl nav 18 gadu, viņam nepieciešama velosipēda vai citas kategorijas vadītāja apliecība.
• Elektroskrejriteņa vadītājam vecumā no 14 līdz 17 gadiem galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. 
• Elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu pēc iespējas tuvāk tā labajai malai.
• Pārvietojoties pa ietvi ar velosipēdu vai elektroskrejriteni, jāņem vērā, ka priekšroka ir gājējiem, un jāievēro atbilstošs braukšanas ātrums, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus.
• Elektroskrejriteņu vadītājiem aizliegts braukt, neturot stūri vai turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa, kā arī pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus, un vest pasažieri.
• Skrituļojot ieteicams izmantot plaukstu aizsargus, lai mazinātu traumu risku, krītot uz rokām.
• Velobraukšanai un skrituļošanai jāizvēlas atbilstošs maršruts un ceļa segums.
• Vienmēr jālieto pareizs un ērts aprīkojums atbilstoši drošības standartiem un vecuma noteikumiem – ķivere, ceļu un elkoņu aizsargi.

Avots: AAS “Balta”