Viss sākās ar rullīti radio, kurā lauksaimnieki tika nosaukti par masu slepkavām. Arī privātai raidstacijai tas nav nekas ikdienišķs, uzskatu, ka ar tādiem vārdiem nevajadzētu mētāties. Dusmas radās tāpēc, ka šis sižets tika finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

Tas parāda, ka viss ir palaists pašplūsmā, – ar valsts budžeta līdzekļiem var darīt jebko, nebalstoties nekādos zinātniskos atzinumos un pētījumos. Valsts līdzekļu izlietojumu nosaka šaura interešu grupiņa.

Otrkārt, mēs, lauksaimnieki, redzam, ka ministrs iet tiešā Eiropas Savienības augstāko amatpersonu un ierēdniecības pavadā. Viņa viedoklis par savu lauksaimniecību un tautsaimniecību ir mazsvarīgs, bezmaz vai ka tikai paklanīties Eiropas priekšā un izdarīt tā, kā mums liek.

Arī runājot par “zaļo kursu”, jo mums ir sava situācija augu aizsardzības līdzekļu lietošanā, pie mums ir viens no mazākajiem patēriņiem uz hektāru. Saka, ka nu mēs visi vienādi griezīsim. Taču, ja nogrieztu Vācijai, Francijai vai Holandei, mērķi sasniegtu visas valstis kopumā.

Neieklausīšanās, nerēķināšanās un klanīšanās šobrīd uztrauc visvairāk, jo esam pārmaiņu priekšā.

2023. gadā sāksies jaunais plānošanas periods lauksaimniecībā. Darba grupā par aizsargjoslām aicinājām iekļaut Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Lauku konsultāciju centra pārstāvi, bet viņus neiekļāva. Taču lēmums būs par lauksaimniecību.

Turklāt deputāti lēma darba grupa izveidot nevis Zemkopības ministrijas, bet VARAM paspārnē! Vienā brīdī tas vadzis lūst. Domāju, ka lauksaimnieku protesta akcijas ir reālas. Oktobrī, kad beigsies ražas novākšana. Jo ministrs mūs ignorē un tikai maļ to savu pantiņu.

Zemnieku organizācijas, kas mūs neatbalsta, vienmēr saka “melns”, ja cits saka – “balts”. Sava viedokļa tām nav, atbalsta tikai ierēdņu un amatpersonu viedokli, jo ir ļoti atkarīgas no valsts finansējuma.

Edgars Putra, Durbes lauksaimnieks