Izdzirdot, ka, iespējams, slēgs Rokkafejnīcu, biju, maigi izsakoties, šokēts. Tā nav vieta ar galdiem, tā ir vieta ar pievienoto vērtību! Būtiskākais ir imidžs, vietas interjers un eksterjers! Īpašs, pārdomāts. Zinu daudzus pilsētas viesus, kas, redzējuši daudzas kafejnīcas pasaulē, gan austrumos, gan rietumos, ieiet Rokkafejnīcā, un atzīst: “IR!”

Pats trakākais, ja zūd tieši imidžs! Nespēju iedomāties, ja uz šīs ēkas būtu uzraksts “McDonald’s” vai kādas prastas ēstuves izkārtne. Turklāt ne tikai pilsētai, bet mūzikas dzīvei kopumā Rokkafejnīca ir ļoti daudz devusi. Te notikušas neskaitāmas disku prezentācijas, dzimušas jaunās grupas. Ieguldījums ir milzīgs! Un slavas aleja, iestādītie kociņi! Nespēju iedomāties, ka tā visa varētu nebūt!

Par biznesu runāt negribu, bet domāju, ka Mediņus iegāza festivāls “Beach Party”. Tāpat neņemšos spriest par telpām, taču tas katram loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka nav viegli apsaimniekot ēku ar trim stāviem. Šajā sakarībā vajadzētu novērtēt Liepāju salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām. Liepājā ir daudz klubu ar dzīvo mūziku – vismaz septiņi astoņi. Ne tikai Latvijā, kopumā Austrumeiropā nav daudz šādu pilsētu. Liepāja vakaros ir dzīva. Un tas nozīmē tikai vienu – ir liela konkurence, jo cilvēku ir tik, cik ir. Rokkafejnīcā spēlēju bieži. Ja pa trim stāviem ir ap 50 apmeklētāju, tad, protams, izskatās patukšs. Citā izklaides vietā tas pats apmeklētāju skaits būtu izjūtams.

Slēgšanas iemeslu es nezinu, bet visvairāk pārdzīvoju, ka zudīs īpašais imidžs un vērtības, piemēram, Groduma dienasgrāmata. Kur tā paliks? Tāpat neņemos prognozēt, ar ko viss beigsies. Bet tikai ne “Hesburger”! Mana vīzija – “Četri balti krekli”. Cits jautājums, vai varēs trīs stāvus apsaimniekot…

Edgars Silacērps,
mūziķis