Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) uzskatāms par visagresīvāko un visbīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, jo tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselas, nebojātas egles, retākos gadījumos arī priedes.

Vērtējot Latvijas mežzinātnes institūta ”Silava” meža kaitēkļu un slimību monitoringu par 2022. gadu, svaigi kaltušo egļu daudzums mežā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes.

Lielākie bojājumi gan novēroti Vidzemē un Latgalē.

Tas skaidrojams ar to, ka 2022. gads bija labvēlīgs mizgrauža attīstībai, it īpaši vasaras otrā puse un siltais rudens veicināja ļoti agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju egļu mežaudzēs, kā dēļ kalstošās egles ir novērojamas vēl šobrīd.

Latvijā egļu astoņzobu mizgraužu vaboļu pirmie izlidojumi jau vairākus gadus ir novēroti aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū, kad apkārtējā gaisa temperatūra ir ap 20^oC.

Ja šajā periodā laiks ir sauss, silts un bez vēja, tad tie ir labvēlīgi nosacījumi egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.

Pašā izlidošanas pirmsākumā mizgraužu vaboles parasti spieto, lai sapulcētos baros un tad uzbruktu novājinātām eglēm, un veidotu jauno paaudzi.

Lai mazinātu bīstamā kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, katram meža īpašniekam būtu vēlams vējgāzēs, vējlauzēs bojāto skuju koku izvākšanas darbus veikt līdz 1. aprīlim, lai līdz mizgraužu izlidošanai bojātie koki būtu jau izvesti un ciršanas vieta nebūtu tik ”smaržīga”, kas mizgrauzi pievilinātu.

Maija otrajā pusē un jūnija sākumā jebkuram meža īpašniekam vajadzētu pārbaudīt egļu mežaudzes, kurām stumbra diametrs ir, sākot no 16 cm, it īpaši, ja iepriekš koki gāzti, izšūpoti vai citādi bojāti.

Gadījumā, ja tajos redzami mazi, aptuveni 1 mm gari caurumiņi (kukaiņu ieskrejas), kā arī svaigas mizu skaidu nobiras koka stumbra pakājē, vēlams sazināties ar Valsts meža dienestu, lai vienotos par turpmāko rīcību.

Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim meža īpašniekiem noteikti nevajadzētu veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes egļu audzēs, kurās koku vidējais caurmērs ir lielāks par 16–20 cm, jo ciršanas atliekas (zari, skujas un skaidas) izdala terpēnus, kas pievilina mizgraužus un veicina kukaiņu savairošanos.

Tādējādi tiek pastiprināta mizgraužu piesaiste kopjamai skuju koku audzei un var tikt pasliktināts tās sanitārais stāvoklis.

Izņēmumi pieļaujami vien tajos gadījumos, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 m no citām pieaugušām egļu audzēm.

Svarīgi atcerēties, ka sausie, mizgraužu bojātie koki risku mežaudzei vairs nerada, taču darbības, kas saistītas ar to izvākšanu vasaras periodā, var veicināt mizgraužu piesaisti audzēm, kurās šos kokus izvāc.

Mežsaimnieciskā darbība būtu pieļaujama, ja tā notiek lapu koku audzēs, kur sastopamas vien atsevišķas egles.

Edijs Leišavnieks, AS ”Latvijas Valsts meži” meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs