Jau tradicionāli Liepājas dzimšanas dienā tiks pasniegtas “Goda un Gada liepājnieka” apbalvojumi. Katrā ziņā un viennozīmīgi uzskatu, ka šāds pasākums Liepājai un liepājniekiem noteikti ir vajadzīgs. Un tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, cilvēkiem, kuri saņem šo apbalvojumu, tiek celts darba prieks un izrādīts gods. Tas dod tādu iekšējo dzinuli neapstāties pie iesāktā, bet darbu mērķtiecīgi turpināt. Cilvēks apzinās, ko viņš kopā ar saviem kolēģiem, domubiedriem kādā nozarē ir paveicis, sasniedzis, kā arī apzinās to, kas vēl būtu jāpaveic tuvākā un tālākā nākotnē.

Otrkārt, gribu uzsvērt tieši “Goda un Gada liepājnieka” apbalvojuma kā atzinības nozīmīgumu. Tā ir ļoti liela atzinība no pilsētas puses, parādīts tas, ka notiekošais, padarītais nav vienaldzīgs, ka tam ir bijusi nozīmīga vērtība. Atzinība, protams, nepienākas vienam cilvēkam vien. Tas ir komandas darbs, un tādējādi šāda veida atzinība cilvēkiem dod augstāku, lielāku vērtības un pašapziņas sajūtu. Apbalvojums kā atzinība parāda apkārtējo cilvēku attieksmi, viņu novērtējumu pret sava un otra cilvēka (apbalvojamā) ieguldīto un paveikto darbu. Liela gandarījuma sajūta ir tad, kad jūti, kad apkārtējie līdz ar tevi lepojas un priecājas par sasniegto.

Treškārt, apbalvojums ļoti ietekmē konkrētā cilvēka vai iestādes atpazīstamību, kā arī ceļ prestižu.

“Goda un Gada liepājnieka” apbalvojums, pēc manām domām, parāda atbalstu, cieņu, līdzi jušanu un mīlestību, kas dod patīkamas emocijas, kas varbūt ikdienā pietrūkst. Tādēļ šāds apbalvojums sniedz kopības sajūtu. Tie ir svētki kopīgi padarītajam un darāmajam darbam. Apbalvojums liek saprast, ka neesi viens; cilvēkos ir prieks, ka mūsu pilsētā ir tādi cilvēki. Domāju, ka apbalvojums un atzinība nereti daudziem cilvēkiem motivē darīt vairāk nekā prasa pienākums. Tāpat apbalvošanas pasākumā izskan dažādi domu graudi, ieskats par aizvadīto gadu kādā jomā – noteikti tas daudzus pamudina domāt un darīt, lai pilsēta un arī mēs paši paliktu labāki.

Lai gan nu jau pagājis gads, kopš saņēmu “Gada liepājnieka” titulu par 2009. gadu, laika posms pirms un pēc lielā notikuma, paliks atmiņā kā skaists un patīkams uz visu mūžu. Tā ir savas vērtības apzināšanās, ka tas, ko esi darījis, nav bijis veltīgs.

Jāatzīst gan, ka bieži vien par cilvēkiem, kas izdara daudz labas lietas, citi spļauj uguni un izrāda savu neapmierinātību, nevis novērtē citu sasniegto. Taču ”Goda un Gada liepājnieka” pasākumam jābūt par pilsētas svētkiem gan tagad, gan nākotnē.

Edīte Plamše,
Liepājas A.Puškina 2.vidusskolas direktore,
”Gada liepājnieks 2009” izglītības jomā