Par Ēnu dienu man ir saglabājušās tikai pozitīvas atmiņas. Tā ir lietderīgi pavadīta diena, kurā skolēni var redzēt dzīvē, vai iedomātais atbilst reālajam un vai tas ir tieši tas, ar ko gribētu saistīt savu dzīvi. Atceros, ka 12.klasē devos uz Rīgu, lai iepazītos ar kādu Somijas uzņēmumu, kura sfēra bija cauruļvadu transports.

Ne visi mani klasesbiedri todien devās kādu ēnot. Nezinu, kāpēc šo iespēju neizmantoja. Iespējams, skolas piedāvātās vakances nelikās saistošas. Tādā gadījumā vajadzēja pašiem mēģināt kaut ko atrast. Uz Rīgu devos kopā ar draugu, vietu bija sarunājis viņa tētis. Šobrīd abi ar draugu arī studējam vienā kursā. Jā, man patika tas, ko redzēju. Vēl vairāk pārliecinājos, ka izdaru pareizo izvēli.

Manuprāt, pamatskolā vēl īsti neaizdomājies, bet vidusskolā, sākot no 10.klases, sāc piedomāt pie tā, ko varētu studēt, kas vairāk interesē. Tāpēc Ēnu dienu vairāk jāakcentē vecākiem skolēniem.

RTU man vēl atlikuši divi gadi, pēc beigšanas esmu pārliecināts, ka darbu varēšu atrast. Profesija saistīta ar loģistiku, un Latvija ir tranzītvalstis, tāpēc transports būs aktuāls visu laiku. Cilvēkiem vajadzēs kaut kur nokļūt, arī preci vajadzēs pārvadāt. Pieļauju, ka nākotnē lielāku popularitāti iemantos interneta veikali, un kādam jau pasūtīto arī vajadzēs piegādāt. Un tas, protams, ir saistīts ar loģistiku.

Pašam pēc augstskolas absolvēšanas gribētos strādāt Zviedrijā. Tur inženierzinātnes un loģistika ir attīstītas augstā līmenī. Arī atalgojums, salīdzinot ar Latviju, ir labs. Ja netikšu uz ārzemēm, domāju palikt Rīgā, meklēt kaut ko lidostā vai ostā. Ja Liepājā piedāvās ko labāku, protams, atgriezīšos dzimtajā pilsētā.

Ja man atkal rastos iespēja kaut ko ēnot, es gribētu tikt Liepājas ostā, pavērot maršrutu plānošanu. Vēl interesētu kaut kas saistībā ar uzņēmējdarbību. Tas noderētu, ka pats izdomātu veidot loģistikas firmu.

Edžus Bunka,
students