Vispirms bērniem vajadzētu atgādināt ceļu satiksmes noteikumus – par ielu šķērsošanu, drošu velobraukšanu, uzmanīšanos no automobiļiem un citus jautājumus.

Te vecākiem noderēs CSDD izstrādātā vietne bērniem, kurā apkopoti svarīgākie noteikumi un pieejamas dažādas spēles, kas palīdzēs apgūt noteikumus jautrā veidā.

Pat ja bērns ir pietiekami liels, lai dotos izbraucienos ar velo vai skrejriteni patstāvīgi, sezonas sākumā nenāks par ļaunu kopīgi izbraukāt iecienītākos maršrutus un pārliecināties, vai kādā no vietām nav mainījusies satiksmes organizācija, sākti remontdarbi vai bijušas citas izmaiņas.

Tāpat nepieciešams parūpēties par ekipējumu. Braucot ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļslidām vai citu braucamo, noteikti jāvelk ķivere, kas pasargās no bīstamākajām – galvas traumām. Savukārt ceļu un elkoņu sargi pasargās no nobrāzumiem un sasitumiem.

Svarīgi ar bērniem pārrunāt, kāpēc ķivere un aizsargi ir nepieciešami, kā arī rādīt labu piemēru un ķiveri vilkt arī pašiem.

Tāpat pirms sezonas sākšanas jāpārliecinās, vai braucamrīki ir labā kārtībā, un nepieciešamības gadījumā jāveic apkope, kā arī ieteicams piemērīt ķiveri, lai pārliecinātos, ka tā nav kļuvusi par mazu un vai visi stiprinājumi darbojas.

Noteikti der atgādināt, kā rīkoties, ja noticis negadījums. Pastāstiet bērnam, kādos gadījumos jāzvana glābšanas dienestam, un palīdziet iegaumēt telefona numuru, uz kuru zvanīt, ja noticis negadījums, – 112.

Tāpat bērnam jāzina, ka, zvanot uz glābšanas dienestu, būs jāpasaka trīs lietas – kur negadījums noticis, kas noticis un savs uzvārds.

Ja bērnam nav līdzi telefona, tad jālūdz palīdzība citiem drošiem pieaugušajiem, piemēram, veikala pārdevējai, apsargam, policistam, ģimenēm ar bērniem.

Iedrošināt bērnu vienmēr pastāstīt, ja atgadījies kas nelāgs, un neslēpt notikušo.

To var panākt gan ar vārdiem, paskaidrojot, kāpēc ir svarīgi šādus gadījumus neslēpt, gan ar savu rīcību.

Ja gadās situācija, kad bērns ir, piemēram, salauzis savu dārgo velosipēdu, savainojies vai nodarījis skādi kāda cita bērna braucamajam, svarīgi, lai vecāki ir saprotoši un atbalstoši, jo bērns, visticamāk, tāpat jau pārdzīvo par notikušo.

Ja šādas situācijas radījušas zaudējumus, to visbiežāk var segt apdrošināšana, tāpēc tā vietā, lai rātu bērnu par slikto rīcību, labāk uzklausīt viņu, censties izprast viņa motivāciju un emocijas un izrunāt scenārijus, kā būtu bijis labāk rīkoties konkrētajā situācijā.

Tas veicinās emocionālo drošību, savstarpējo uzticēšanos un problēmu risināšanas prasmes.

Einārs Lansmanis, Latvijas Slēpošanas federācijas valdes loceklis