Iemesli, kādēļ cilvēki pieteicās mācībām, bija ļoti dažādi. Taču lielākā daļa skaidroja: lai labāk paveiktu pašreizējo darbu, lai palielinātu iespējas mainīt profesiju, lai uzlabotu karjeras iespējas, lai sāktu un pilnveidotu uzņēmējdarbību, lai iegūtu apliecību vai sertifikātu, lai mazinātu risku zaudēt darbu. Tie ir galvenie atslēgas vārdi.

Jautājot par ieguvumiem, uzzinājām, ka vairums paplašinājis redzesloku konkrētajā profesijā vai konkrētajās prasmēs.

Daudzi teica, ka ir pilnveidotas gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas atbilstoši jaunajām tendencēm.

Daudzi par ieguvumu uzskata iegūto dokumentu, kas apliecina prasmes vai kvalifikāciju. Tas nozīmē, ka

daudzās nozarēs pakāpeniski tomēr ienāk prasība pēc izglītību apliecinoša dokumenta.

Apgūt vairāk nekā 2000 dažādas izglītības programmas piedāvāja 124 izglītības iestādes visā Latvijā, no tām 61% bija privātās izglītības iestādes un 39% – publiskā sektora izglītības iestādes.

Lai nodrošinātu apmācību pieaugušajiem, izglītības iestādes īpaši strādāja pie izglītības programmu satura pilnveidošanas un pielāgošanas. Tas ir viens no projekta lielākajiem ieguvumiem –

ir būtiski palielinājies pieaugušo izglītības piedāvājums,

sekmējot to, ka pieaugušie tiek uztverti kā nozīmīga mācību procesa mērķauditorija.

Tagad, ja nodarbinātais vēlas apgūt kādas prasmes, viņam pašam jāatrod, kur šādas iespējas ir, jo projekts beidzas šogad decembrī, un visdrīzāk mācības būs jāsedz pašam pilnā apmērā.

Projektā cilvēki varēja mācīties, veicot tikai nelielu līdzmaksājumu. Personas, kurām bija maznodrošinātas un trūcīgas mājsaimniecības statuss, mācības vispār bija bezmaksas.

Bet varu atklāt, ka jau patlaban aktīvi strādājam, lai ko līdzīgu piedāvātu nākotnē. Arī šajā projektā, ko daļēji segs Eiropas Savienības fondi, varēs mācīties nodarbinātas personas un iegūt dažādas prasmes, zināšanas un kompetences, kas noderēs gan personīgajā, gan tautsaimniecības attīstībā.

Iepriekšējā projektā piedāvājumu veidojām kārtās, bet nākamais, iespējams, būs daudz elastīgāks un atvērtāks.

Iepriekš cilvēki, piesakoties kādai kārtai, nevarēja zināt, kas tiek plānots nākamajā kārtā. Tādēļ radās jautājums, vai pieteikties konkrētai programmai tagad vai tomēr pagaidīt nākamo kārtu. Tad radās uztraukums, ka varbūt kaut kas būs palaists garām.

Tagad domājam, ka

jauno piedāvājumu varētu sludināt plašākā diapazonā.

Kas nozīmē, ka cilvēks gada griezumā varēs redzēt, kādas izglītības programmas tiks piedāvātas, un varēs izvēlēties garākā laika termiņā.

Mūžizglītībā iesaistīto dalībnieku skaits projekta sākumā bija diezgan mazs procents. Tagad gan rats ir iekustējies, un paredzam, ka liela atsaucība būs arī turpmāk.

Cilvēki ir sapratuši, ka

mācīties jebkurā vecumā ir ne tikai normāli, bet arī interesanti, aizraujoši, noderīgi.

It sevišķi, ja ir plašs piedāvājums. Redzam, ka mācīties nebaidās arī vecāka gada gājuma cilvēki. Strādājošie pensionāri vecumā virs 75 gadiem bija pieteikušies apgūt dažādas digitālās prasmes.

Aktīvākie dalībnieki bija vecumā no 25 līdz 44 gadiem, tie ir 70% no visiem dalībniekiem, bet priecē tas, ka nākamā vecuma grupa bija jeb 2. vietu ieņēma dalībnieki, kas ir vecāki par 50 gadiem, tie ir 18%, tālāk 12% bija ir vecumā no 45 līdz 49 gadiem.

Pieprasītākās bija izglītības programmas, kas sniedz iespēju apgūt jaunas zināšanas un prasmes elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās – programmas šajā nozarē ir beiguši gandrīz 35 000 nodarbināto.

Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.