Covid-19 noteikti ir atstājis savas mācības gan katram individuāli, gan sabiedrībai kopumā.

Mēs visi kopā iemācījāmies, ka var strādāt citādi – attālināti un daļēji attālināti, tādējādi ietaupot gan laiku, gan naudu. Kā viens no piemēriem – pirms pandēmijas braucām uz sanāksmēm, teiksim, Rīgā un ceļā pavadījām vairāk laika nekā pašā sanāksmē.

Varam secināt, kā līdz tam esam neracionāli patērējuši resursus. Līdz ar kovida pandēmiju esam apguvuši digitālās prasmes, kas būtiski atvieglo ikdienu.

Šobrīd arī elastība darba procesa organizēšanā ir daudz lielāka, tai skaitā arī primārajā veselības aprūpē.

Latvijas novājinātā veselības aprūpes sistēma ar pandēmijas radīto slodzi tika galā labāk nekā daudzās citās pasaules valstīs, lielākās sekas ir jūtamas tieši šobrīd, un jutīsim tās arī turpmāk. Tās saistītas ar atlīdzību ārstniecības personām, ko būtiski ietekmē ar Covid-19 saistīto piemaksu pārtraukšana.

Covid-19 izplatības ierobežošana nebija iespējama bez daudzu iestāžu, dienestu un sabiedrības iesaistes un sadarbības.

Tikai sadarbojoties, var risināt krīzi, un šajā jomā mums vēl ir, ko mācīties.

Vēl viena mācība no Covid-19 ir nepieciešamība stiprināt sabiedrības veselībpratību un kritisko domāšanu.

Covid-19 nebija tikai infekcijas slimība vien. Tā kļuva par politisku un sociālu jautājumu, kas spilgti izgaismoja daudzveidīgus viedokļus un tika izmantota ļoti dažādu mērķu sasniegšanai, kam bieži pat nebija nekādas saistības ar pašu slimību.

Būtiski izgaismojās, kādas intereses dominē – visas sabiedrības, noteiktu sabiedrības grupu vai privātas –, un secinājums ir viens – mums vēl ir liels darbs pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanā.

Elīna Tolmačova, Liepājas Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja