Portāls
liepajniekiem.lv šoruden ielūkojās dažādās Liepājas izklaides vietās, lai
saprastu, kādas pārmaiņas nesīs jaunā tumšo vakaru sezona. Uz lauriem neviens
dusēt negrasās; lielākas vai mazākas, bet pārmaiņas jūtamas teju visur.

Viena no
tendencēm, kuru nevarēja neievērot, parunājoties ar mūzikas klubu saimniekiem,
bija mēģinājumi vasaras sezonā biznesa kontrapunktu pārcelt uz pludmali.
Loģiski, ja runājam par to, ka Liepājas pludmale ir viens no šīs pilsētas
galvenajiem magnētiem un, ja paveicas ar laikapstākļiem, tad vasaru vistīkamāk
baudīt pie jūras. Saprotamu iemeslu dēļ šādu ceļu negāja Fonteina izklaides
komplekss un klubs ”Pilsētas vārti” – gan vieni, gan otri vasarīgas izklaides
var nodrošināt savā pamatbāzē. Arī abām kafejnīcām, kas iecienītas kā radošo
ļaužu pulcēšanās vietas – ”Darbnīcai” un ”Kursas putniem” – vasarā pietika ar
saulaino terasi pirmajā gadījumā un dārzu otrajā.

”Fontaine Enterprises” patiesībā ir atsevišķs stāsts – atpūtas un
izklaides komplekss, ko Stīns Lorenss izveidojies vairāk kā 10 gadu garumā,
pārdzīvojis gan globālas, gan lokālas krīzes un turpina attīstīties. Viena
kvartāla ietvaros radītas izklaides iespējas gan dažādu žanru un stilu mūzikas
cienītājiem, gan vēderprieku baudītājiem, un, ja arī kādā brīdī kāds no ķēdes
posmiem nav ienesīgs, pārējie posmi zaudējumus atsver un kopumā biznesu var
attīstīt. Par ilgdzīvotāju Liepājas izklaides industrijā var dēvēt arī klubu
”Big 7”, kurš gadu gaitā saglabājis savu orientāciju uz deju mūziku un tikai
laiku pa laikam izmēģina pa kādai novitātei.

Reiz kāds sarunu
biedrs, komentējot Rīgas izklaides vietu izbeigšanos un pārdzimšanu jaunā
veidolā, izteica apsvērumu, ka 10 gadi klubam vai muzikālam krodziņam
galvaspilsētā esot optimālais pastāvēšanas laiks. Savā ziņā loģiski – nomainās tusētāju
paaudze, nākamajai jau ir citas intereses un laiks nepielūdzami paģēr
pārmaiņas. Izdzīvo tie, kas nemitīgi attīstās vai arī piedāvā tik konservatīvi
klasiskas vērtības, ka noietu tām var atrast jebkurā paaudzē.

Vēl viena
tendence, kuru uzsvēra vairāki klubu pārstāvji, ir Liepājas iedzīvotāju skaita
samazinājums, kā arī atlikušo iedzīvotāju maksātspēja. Ļaužu samazinājuma
tendenci savā ziņā raksturo Latvijas 1.rokkafejnīcas tukšā ēka un līdzās esošā
kluba ”Pilsētas vārti” saimnieka Ulda Knapša teiktais: ”Par velti to neņemtu,
jo pašlaik to nav iespējams piepildīt un līdz ar to arī apsaimniekot.” Var arī
teikt, ka ”Pilsētas vārti” turpina rokkafejnīcas tradīcijas, piedāvājot dzīvo
mūziku latviešu valodā, tikai mērogs kļuvis mazāks un, iespējams, atbilstošs
situācijai un pieprasījumam.

Meklējumu un
pārmaiņu ceļu gājis arī kokteiļbārs ”Red Sun Buffet”, kas rudens sezonu piesaka
ar identitātes maiņu, cerot jaunus apmeklētājus piesaistīt ar virtuves labumiem
un regulārāku dzīvās mūzikas piedāvājumu. Iespējams, arī šajā gadījumā
atspoguļojas paaudžu maiņas tendence – kā nekā bufete Pasta ielu dimdina
jau piecus gadus un pamazām mainās gan apmeklētāji, gan viņu gaume.

Un te nu atceros
vēl kādu sarunu biedru, kurš šovasar atsaucās uz ne pārāk oficiāliem
aprēķiniem, kas balstīti dažādu elektronisko ierīču lietošanā Liepājā (un tādas
mūsdienās ir katram) un kas rāda, ka vēju pilsētā regulāri uzturas ne vairāk kā
40 tūkstoši cilvēku. Ticēt šiem skaitļiem vai paļauties uz oficiālo statistiku,
kas mūsu pilsētu vērtē ap 70 tūkstošiem – tas katra paša ziņā. Bet neapstrīdams
ir fakts, ka ziemas sezonā ritēs spraiga cīņa par katru apmeklētāju. Lielākie
ieguvēji būs tie, kas papildus uzticīgajam fanu lokam spēs piesaistīt arī
jaunus klientus. Kā – tas nu paliek mārketinga menedžeru ziņā.

Interesanti, ka
abu kafejnīcu – ”Darbnīcas” un ”Kursas putnu” – saimnieki par iedzīvotāju
skaita samazinājumu, līdz ar to arī apmeklētāju trūkumu, īpaši nerunā.
Iespējams, tas norāda uz liepājnieku atpūtas paradumu maiņām – skaļo izklaižu
un patumšo telpu vietā sabiedrībā gājēji priekšroku dod vietām, kur sarunāties,
pabūt kopā, komunicēt, protams, arī iedzert un uzēst.