Iekšzemē, piemēram Vidzemē un Latgales pusē, ledus sega izveidojās jau pirms laba laika un pat neizkusa. Mūspusē salšana praktiski sākās tikai pagājušajā naktī. Turklāt ļoti strauji. Ja runājam par Liepājas ezeru, kuram ir caurtece, liela daļa jau ir ciet. Tiesa, pirmais ledus ir pāris centimetru biezs.

Ja var ticēt sinoptiķu prognozēm, tad aukstuma maksimums gaidāms no piektdienas uz sestdienu. Ja prognozes būs pareizas, tad janvāris gaidāms auksts.

Un tas nozīmē, ka uz Liepājas ūdenskrātuvēm ieradīsies daudzi stinšu kārotāji. Sevišķi jau no Lietuvas.

Jau šodien daļa ostas – Tirdzniecības kanāla posms no kuģiem līdz Tramvaja tiltam – ir ciet. Neviens kuģis nav gājis, ledus nav salauzts. Varbūt, ka starp kuģiem vēl ar makšķeri kaut ko var izdarīt, bet praktiski viss jau ir aizsalis. Pie promenādes vienīgi var mest lielo ķieģeli, lai caurumu izsistu.

Šodien vēl nevienu pārgalvīgo uz ledus neesmu redzējis. Plānojam brīvdienās salikt zīmes, lai uzmanās un nelien uz ledus bīstamās vietās.

Jo dažās vietās, piemēram, pie ”Latvijas gāzes”, ir pirmā vieta, kur mēģina uzkļūt uz ledus, lai noķertu zivis. Bet tā ir viena no bīstamākajām vietām. Tāpat kanāls starp tiltiem, kas praktiski vienmēr ir vaļā. Ikviens normāls, ar galvu domājošs un skaidrā prātā esošs cilvēks tur nelien virsū.

Kaut iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka ne visiem pietiek saprātīguma. Ir gadījies būt klāt arī gadījumos, kad šie pārgalvji jāglābj. Piemēram, kādu ziemu martā, uz pēdējā ledus. Dažs ir tik pārgalvīgs, ka citiem varētu būt par labu mācību. Bija ziema, kad zivis ķēra Karostas kanālā, pat tuvu izgriežamajam tiltam. Pa vidu izlauzts kuģu ceļš, bet makšķernieki sēdēja blakus atklātam ūdenim.

Tajā pašā ziemā stipri aizsala arī Tirdzniecības kanāls no ostas puses līdz pat Tramvaja tiltam. Ledus nebija pārāk biezs, tas bija bīstams, bet kungi kāpa tur virsū un rādīja sliktu piemēru bērniem. Pusaudži un bērni, redzot, ka pieaugušie sēž uz ledus, arī lēca virsū. Bet lecot taču ir pavisam cits svars, nekā uzkāpjot…

Toreiz izlūdzāmies, lai ”Namejs” šajā vietā ledu salauž. Tas tika panākts. Bet makšķernieki – pāris gudrinieki – pamanījās pat uz šauro ledus strēmelīti uzlīst, lai mēģinātu tikt pie loma. Tas nu bija ļoti pārgalvīgs pasākums!

Pagājušās ziemas gadījumi jau arī bija tādi, ka brīžiem šermuļi skrēja pār kauliem. Pašvaldības policija, kad ledus kusa, pārgalvjus mēģināja dzīt nost no bīstamā ledus. Bet bija viesi no Lietuvas, kuri pat nezinu kādā veidā bija uztikuši uz ledus gabaliem pie kooperatīva ”Olimps” un policijas darbiniekiem runāja pretī.

Varēja gadīties visādi. Un, nedod Dievs, ja kāds būtu noslīcis! Tādā gadījumā problēmas dēļ viena pārgalvīga cilvēka var būt ne tikai operatīvajiem dienestiem, bet visai sabiedrībai, jo var rasties aizliegumi.

Makšķerniekiem, kuri ar nepacietību gaida ledu, es ieteiktu nepārsteigties. Reāli izvērtēt situāciju un neiet pēc zivīm, riskējot ar dzīvību.

Bija pirms vairākiem gadiem gadījums Tirdzniecības kanālā pie ”Latvijas gāzes”. Ledus vēl tikai veidojās, iepriekšējā naktī bija mazliet snidzis. Piebraucu krastā un redzu: ir uz plānā ledus svaigajā sniegā pēdas. Metrus piecus no krasta ledū liels zvaigznes veida melnums, bet no tā citā vietā uz krastu izlauzta sliede, kur ielūzušais rāpies krastā… Pirmā loma vietā bija gadījusies ziemas pelde…

Nu nerāpieties vēl uz ledus, tas vēl nav gana stiprs! Kad uznāca aukstums, zeme vēl nebija izsalusi – apakšā ir dubļi. Arī ūdens vēl nav atdzisis. Tas zem ledus ir siltāks, nekā gaiss virspusē. Un līdz ar to ledus, sevišķi vietās, kur apakšā straume, ir trausls. Tās ir vietas, kur viegli var iekrist.

Viena no sevišķi bīstamām vietām ir aiz Makšķernieku namiņa, iepretim laivu bāzei, kur ir straujums. Tā ir ļoti bīstama vieta. Tāpat arī zem tilta. Pie balstiem ir kritums, pat 10 līdz 20 centimetru. Šī vieta, kur ir straume, vienmēr aizsalst pēdējā. Ja lielākajā daļā vietu ledus biezums ir 20 līdz 30 centimetru, tad šajās vietās tas var būt vien 5 centimetrus biezs. Un dažreiz pat lāsumiņi ir vaļā.

Tādēļ es ieteiktu nerauties uz pirmo ledu. Jo var gadīties, ka ledus stipri pieviļ.

Ēvalds Urtāns, biedrības ”Liepājas ezeri” izpilddirektors