Pirmkārt, būtu jāsāk ar ienākumu un izdevumu uzskaiti. ”Swedbank” Finanšu institūta pētījums liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kuri plāno savas finanses, to dara ”galvā”, aptuveni apzinoties savus galvenos ienākumus un tēriņu pozīcijas.

Jāatzīst, ka to par īstu uzskaiti nevar uzskatīt – tai jābūt sistemātiskai un regulārai, vismaz reizi mēnesī vai biežāk.

Lai efektīvi veiktu savu budžeta izvērtējumu, eksperti iesaka visus maksājumus sadalīt trīs lielās kategorijās – obligātie, vajadzīgie un vēlamie tēriņi.

Obligātie maksājumi būs tie, kuru nesamaksāšana draud ar nelāgām sekām – komunālo pakalpojumu rēķini, kredīti un citi. Šie rēķini maksājami pirmām kārtām, un uz tiem arī visgrūtāk ietaupīt (tomēr ne neiespējami) – ja nu vienīgi radikāli tiek mainīta dzīve.

Vajadzīgo tēriņu kategorijā ierindojas pozīcijas, bez kurām neiztikt, bet uz kurām var ietaupīt, piemēram, pārtika, apģērbs, transports. Kā norāda Finanšu institūta eksperte, ar šiem izdevumiem ir jārēķinās, jāsaprot, cik lielu summu mēnesī vari tiem atvēlēt, un jāparedz nauda to segšanai jau uz priekšu. Tiesa, šie tēriņi ir salīdzinoši elastīgi un taupīšanas aktivitātes šajā izdevumu kategorijā var ieviest, piemēram, izvēloties preces pirkt vairumā, nesmādējot lietas, ko tavā lietošanā var nodot draugi vai ģimenes locekļi, kā arī pārskatot pārvietošanās paradumus utt.

Visbeidzot, visvieglāk ietaupīt ir uz vēlamajiem tēriņiem, nemaz tos neatļaujoties – tas būtu kino vai kafejnīcas apmeklējums, izklaides brauciens u. tml.

Šīs izmaksas iespējams samazināt visvairāk, tomēr eksperte aicina saglabāt veselīgu līdzsvaru, lai dzīve turpinātu sagādāt prieku.

Sekos pieci vienkārši soļi, kā ietaupīt.

Samaksā sev pirmajam – jau algas dienā uzkrājumam novirzi konkrētu summu un to uztver kā obligātu maksājumu sev. Ja tava stratēģija būs uzkrāt to, kas paliek pāri, vari regulāri attapties situācijā, kad pirms algas dienas makā svilpo vējš un nav līdzekļu, no novirzīt uzkrājumam.

Pārskatīt savus paradumus. Noteikti ir jāievieš izmaiņas ikdienā. Ja turpināsi rīkoties tāpat kā līdz šim, arī rezultāts būs tāds pats. Padomā par izdevumu kategorijām, kurās iespējams veikt izmaiņas (retāk ēd ārpus mājas, mazāk tērē našķiem, pērc preces vairumā, samazini iepirkšanās biežumu, līdz minimumam samazini pārtikas apjomu, ko izmet atkritumos, u. tml.).

Noderīga būs arī abonementu pārskatīšana – mobilo sakaru pakalpojumu pieslēgums un tarifs, televīzijas un interneta ikmēneša maksa ir tikai daži no piemēriem, kurus laiku pa laikam ir vērts pārskatīt ar domu, ka piedāvājuma un izcenojuma klāsts tirgū mainās.

Atceries, ka izdevumus ierobežot var līdz noteiktai robežai un kaut kādā brīdī ir jāsāk domāt arī par ienākumu palielināšanu.

Izvēles, kas nosaka, cik daudz pelnīsim, nereti izdarām jau agrā jaunībā, lemjot, vai un ko mācīties.

Svarīgi atcerēties, ka allaž ir iespējams savu dzīvi mainīt, mērķtiecīgi rīkojoties. Apdomā iespējas iegūt nelielus papildu ienākumus: uzņemties papildu darbu, uz laiku pieslēgties kādiem vasaras sezonas darbiem, novērtēt, vai hobijs, ar kuru līdz šim nodarbojies, varētu nest ienākumus u. tml.

Paplašini savu finanšu plānošanas horizontu, lielajām izmaksu pozīcijām nākotnē gatavojoties jau laikus, lai, piemēram, Ziemassvētku dāvanu iegādes, automobiļa tehniskās apskates vai bērna skolas gaitu uzsākšanas izdevumi tevi un tavas ģimenes budžetu nepārsteigtu nesagatavotu. Te mēs runājam par augstāko pilotāžu budžeta plānošanā – spēju paredzēt savus izdevumus gada griezumā un atbilstoši tiem sagatavoties.

Taupības režīmā svarīgi atcerēties, ka vairāki mazi pirkumi rada ilgstošāku laimes sajūtu nekā viens liels un pieredzes gūšanai ir spēcīgāks efekts nekā sajūtām, ko iegūstam, iegādājoties kādu kārotu lietu – pie lietām ātri pierodam, bet pieredzi, sajūtas atceramies ilgāk.

Evija Kropa, ”Swedbank” Finanšu institūta eksperte