Intervija ar “Pīpētavas sarunu” vadītāju Gati Maliku.

– Vai tas palīdzēs ierobežot smēķēšanu jauniešu vidū?

– Manuprāt, viens klāt pielikts gads neko nemainīs. Svarīga ir cīnīšanās ar cēloņiem, nevis ar sekām.

Preventīvi būtu jāstrādā ar to, lai pusaudži vispār nesāktu smēķēt. Pusaudzim dabūt cigaretes nekad nav bijusi problēma, jau manos pusaudža gados tas bija ļoti reāli.

– Cik gados pats sāki smēķēt?

– Skolas laikā biju absolūti pareizs un mani nekādā mērā nesaistīja cigaretes. Smēķēt sāku, ja nemaldos, 21 gada vecumā. Iespējams, tas šķiet dīvaini, bet līdz tam nebiju pat pamēģinājis.

Uzsāku visdrīzāk, sociālā loka spiediena ietekmēts,

apkārt bija daudz smēķējošu cilvēku, un kādā brīdī sapratu – jā, laikam arī es esmu smēķētājs.

– Vai ir bijusi doma atmest?

– Dažas reizes esmu periodiski atmetis, pārejot uz elektronisko cigareti, tomēr līdz šim esmu atgriezies atpakaļ pie klasiskās vērtības – parastās cigaretes.

Arī elektronisko un “garšiņu” cigarešu aizliegums, manuprāt, ir vienkārši kaut kādas darbības imitēšana. Ja mēs runājam analoģijās, tad varbūt aizliegsim arī alkoholu ar garšiņām un tirgosim tikai medicīnisko spirtu? Tas absolūti neko nemaina.

– Tavuprāt, aizliegumi nedarbojas?

– Lietuvā bija gadījums, kad pie šīs smaržīgās smēķēšanas iekārtas aizlieguma jaunietis smēķēja žurku indi. Aizliegumi nedarbojas, tas pārbaudīts visos laikos.

Tiklīdz kaut kas tiek aizliegts, tas kļūst vēl vilinošāks un iekārojamāks.

Jaunieši ļoti labi prot atrast veidus, kā tikt pie lietām, kas ir aizliegtas. Uzskatu, ka vecākiem ir jāstrādā ar saviem bērniem, skolotājiem jārunā ar skolēniem. Tas varētu būt veids, kā samazināt topošo smēķētāju rindas, nevis aizliegumi.

– Ja skatāmies uz to no vecāka perspektīvas?

– Zinu vienu: no sava dēla faktu, ka smēķēju, neslēpšu. Paziņu lokā ir cilvēki, kas no saviem bērniem smēķēšanu slēpj, man tas šķiet dīvaini, lai gan katrs izvēlas savu veidu, kā rīkoties.

Manuprāt, ideālais variants ir būt pilnīgi atklātam un stāstīt bērnam, kas tas ir, ko tas nodara veselībai, atzīt, ka arī pieaugušie dara muļķības un smēķēšana noteikti nav nekas labs. Būt maksimāli atklātam.

Arī mani vecāki visu laiku ir smēķējuši, bet man līdz pat 21 gadam tas nebija aktuāli. Grūti šobrīd spriest par tik tālu nākotni, tomēr, ja dēls izvēlēsies smēķēt, tad no 18 gadu vecuma, vai nu jau šobrīd iespējams no 19 gadu vecuma, viņš drīkstēs to darīt.

Otra lieta – kad tu pats sāc pelnīt un vari atļauties nopirkt sev cigaretes, tu vari smēķēt, ja tāda ir tava izvēle.

Pirkt tabakas izstrādājumus par vecāku iedoto kabatas naudu, manuprāt, nav ok.

Netikums ir jāsponsorē no savas kabatas.

– Sabiedrībā zināmam cilvēkam smēķēšana neuzliek papildu atbildību?

– Jā, iespējams, daļēji tas uzliek atbildību, tomēr ikdienas pasaulē mums visiem ir daudz kairinājumu visapkārt. Tā ir katra vecāka atbildība mācīt bērniem kritisko domāšanu, iemācīt atšķirt lietas, prasmi analizēt, pieiet lēmumiem kritiski.

Tas, ka cilvēks smēķē, nepadara viņu ne par labāku, ne sliktāku cilvēku. Viņš vienkārši ir smēķētājs. Man šis process patīk, un citiem dzīvi ar to cenšos netraucēt.

Vienā brīdī manas domas var mainīties un es varu izlemt nesmēķēt uz laiku vai nesmēķēt vispār nekad. Kad šādas domas radīsies, rīkošos.