Smagākais jautājums ir līdzekļu pietiekamība. Jau pirms divām nedēļām paziņojām, ka sevišķi kritiska situācija ir vismaz 17 pašvaldībām.

Starp tām ir ne tikai Latgales pašvaldības, kas ir pārsvarā, bet parādās arī Kuldīgas un Talsu novads, kur vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināto vienību ir ļoti mazi.

Situācija ir veidojusies vairāku gadu garumā, samazinot proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalē starp valsti un pašvaldībām, atstājot tām no agrākajiem 80 procentiem vien 75.

Izskatās, ka daļai pašvaldību pienākusi ļoti kritiska situācija.

Ir vietas, kur iepriekš minētie izlīdzinātie ieņēmumi ir tikai 490 eiro. Mēs sakām, ka būtu jāpaceļas līdz 550 uz vienu izlīdzināto vienību. Tad vismaz sanāktu kaut kāds minimums.

Ar nākamo gadu pieaug minimālā alga, tā būs 700 eiro. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka ietekme uz budžetiem ir 34 miljoni eiro, 14 no tiem atnāk atpakaļ ar IIN, bet 20 paliek tikai ietekme uz pašvaldību budžetiem.

Kredītprocentu maksājumi vidēji valstī jau šogad varētu būt 30 miljoni eiro, un nākamgad, izskatās, būt vēl lielāks slogs.

Pašvaldībām pilnībā būs jāuztur deinstitucionalizācijas projekti, kur maksimāli būs jāsaglabā šie pasākumi tādā līmenī, pie kāda cilvēki ir pieraduši.

Ja cilvēks ir izmitināts dzīvoklī, viņu nevar izlikt, bet izmaksas uz vienu cilvēku jau pieaugušas trīs līdz četras reizes. Augušas arī visu preču un pakalpojumu cenas, nerunājot par inflāciju.

Izglītība pašvaldībām ir prioritāte, tā paņem gandrīz pusi budžeta.

Pirmsskolas pedagogu atalgojums pieauga par 42 procentiem, radot papildu izdevumus. Ar garantētā minimālā ienākuma un mājokļu pabalstiem valsts par 30 procentiem palīdz, bet arī šeit ar nākamo gadu ir pieaugums, un tur, kur cilvēki trūcīgāki, pašvaldības atbalsts būs nepieciešams lielāks.

Tāpēc sakām, ka ir nepieciešami vismaz desmit miljoni eiro šīm 17 pašvaldībām. Un arī pārējām nav labi. Reizē ar minimālo algu jāpaaugstina atalgojums arī citiem darbiniekiem, jo

nedrīkst būt tā, ka minimālā alga sasniedz speciālista, kuram lēmums jāpieņem, līmeni.

Pēc budžeta pieņemšanas jāsāk strādāt pie jauna pašvaldību izlīdzināšanas likuma, tas nebūs vienkārši. Valsts šogad izlīdzināšanā nāk iekšā ar 33 procentiem, tas ir vairāk nekā 80 miljoni eiro. Nākamgad plānoti tikai 16 procenti, paliks 36 miljoni eiro.

Nav normāli, ja, pieņemot lēmumus, ar kuriem pašvaldībām izdevumi pieaug, valsts tomēr nepiedalās.

Reģionālās atšķirības ziņā Latvija joprojām ir vienā no pēdējām vietām ES, tātad pie tā ir jāstrādā, nedrīkst domāšanā saglabāt iepriekšējo pieeju.

Gints Kaminskis, LPS priekšsēdis

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.