Intervija ar LPS priekšsēdi Gintu Kaminski.

– Cik sekmīgi rit sarunas ar ministrijām?

– Ir tāda sajūta, ka ar katru gadu smagāk, un nevis tāpēc, ka nesaklausa vai nedzird, bet tāpēc, ka sarunu rezultāts nav tāds, kā vēlētos.

Galvenais ir finanšu jautājums. Ja vasarā sarunās ar nozaru ministrijām vēl tikām pie dažādiem kompromisiem, tad, ņemot vērā finansiālo situāciju, šobrīd ir ļoti sarežģīti sarunāties.

Atbilde ir tāda, ka līdzekļu nepietiek.

Pirmkārt, jau iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcija pašvaldībām tika samazināta no 80 procentiem uz 75. Ap pusmiljarda eiro nav ienākuši pašvaldību budžetos.

To jau esmu teicis sarunās, ka mēs esam vienā laivā un ja valstij kļūst labi, tad arī pašvaldībām vajadzētu būt labi un otrādi.

Sarunas tik smagi notiek tāpēc, ka beidzamo četru gadu laikā nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts pamatbudžetā ir 62 procenti, pašvaldībām – par 27.

Valstij ir klājies labāk, un ļoti grūti ir rast izpratni mūsu gadījumam, ka pašvaldību pusē finansējums ir bijis nepietiekams.

Nevar rēķināt, ka tagad mēs visi vienādi ietaupīsim, jo 39 procenti Latvijas pašvaldību nespēj nosegt izmaksas par tām funkcijām, ko valsts bija pieņēmusi, nepiešķirot finansējumu.

Bieži vien ministrija saka, ka pašvaldībām ir IIN pārpilde, tātad ir ļoti labi. Taču šī pārpilde ir nepieciešama, lai nodrošinātu to, kas šogad bija saplānots, bet kādas pozīcijas, piemēram, nekustamā īpašuma pārdošana, nav pildījušās.

Ir skaisti teikt, ka nākamgad būs pieaugums par 10 procentiem, bet tie nenosedz pat tos valsts uzliktos pienākumus.

Neiegūst iedzīvotāji, neiegūst teritorija, nav iespējams atbalsts uzņēmējdarbībai.

– Vai par kaut ko ir izdevies vienoties?

– Šo atbildi es gribētu atlikt līdz vienošanās un domstarpību protokola parakstīšanai ar Ministru kabinetu.

Noslēdzošā saruna ar Finanšu ministriju bija vakar, tad vēl paliek posms līdz parakstīšanai vai neparakstīšanai oktobra sākumā.

Varu minēt piemēru – garantētā minimālā iztika, mājokļa pabalsts, kur valsts nāk ar 30 procentu atbalstu, lai pašvaldības spētu palīdzēt personām, kurām tas visvairāk nepieciešams.

Rīgā un Pierīgā šādu personu ir mazāk, bet pilnīgi atšķirīga situācija ir tālāk no Rīgas.

Lai saglabātu šā gada līmeni, valstij vajadzētu nākt talkā ar 60 procentiem.

Runājām ar Labklājības ministriju, ka, mainot koeficientu, mājokļa pabalstam pašvaldībām vajadzētu neprasīt vairāk līdzekļu, lai paliktu tajā pašā līmenī un iedzīvotāji nedaudz iegūtu.

Šis ir kompromiss, kuru jau izdevies panākt ar ministriju.

– Vai ir pārliecība, ka norunas paliks spēkā, jo redzam, ka noteikumi bieži vien mainās spēles laikā?

– Ne velti es jau pavasarī aicināju valdību un Saeimu nepieņemt tādus lēmumus, kas rada negatīvu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Faktiski es aicināju pildīt likumu.

Vismaz cik dzirdam attiecībā uz pašvaldībām tai sadaļā – ja ir nodokļu reforma, kas atstāj negatīvu fiskālo ietekmi vismaz 150 miljonu eiro apmērā, tad šo sadaļu ir apņemšanās kompensēt. Tiesa, lēmumu mēs vēl nezinām.

Kompensācija, samazinoties naudai un atgriežoties atpakaļ vietā, ir atbildīgais lēmums, kādam vajadzētu būt.

Bet līdzekļu nepietiekamība pat ar plānotajiem 10 procentiem ir kaut kas cits, un jābūt valsts atbildībai, papildinot savu daļu pašvaldību finanšu izlīdzināšanā. Es ļoti ceru, ka tā arī būs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.