Šā gada jūnijā policija saņēma informāciju par 48 telefonkrāpšanas mēģinājumiem un 16 krāpšanas gadījumiem, savukārt jūlijā – par 52 mēģinājumiem un 32 gadījumiem, kad iedzīvotājiem patiešām izkrāpta nauda.

Lielākoties cilvēki policijā vēršas pēc informācijas un nav iekrituši krāpnieku lamatās, tomēr

joprojām ir daudz gadījumu, kad iedzīvotāji zaudējuši iespaidīgas naudas summas.

Tā kā krāpnieki parasti runā krieviski, cietušie lielākoties ir cilvēki, kas pārvalda krievu valodu, vecumā no 45 līdz 77 gadiem.

Telefonkrāpnieki visbiežāk uzdodas par policijas un banku darbiniekiem, ”Google” pārstāvjiem un dažādiem finanšu speciālistiem. Zvanītāji gandrīz vienmēr runā krievu valodā un informē par zvana saņēmēja bankas kontā konstatētām problēmām.

Noziedznieki parasti runā ātri un izdara emocionālu spiedienu uz zvana saņēmēju, lai viņam nedotu laiku apdomāties, un pieprasa rīkoties pēc viņu sniegtajām instrukcijām, pretējā gadījumā draudot ar sliktām un neatgriezeniskām sekām.

Krāpnieki pieprasa nosaukt bankas kontu paroles, Smart-ID kodus, bankas kartes numuru un CVC kodu, atklāt personas datus.

Bieži vien tiek prasīts uzinstalēt datoros dažādas programmatūras, ar kuru palīdzību krāpnieki var pieslēgties iedzīvotāju datoriem un veikt nelikumīgas darbības.

Visvairāk naudas šomēnes izkrāpts kādai zemgalietei – 41 200 eiro.

Šajā naudas summā ietilpst gan cietušās uzkrājumi, gan kredīti, kurus viņa paņēmusi, sekojot krāpnieku instrukcijām. Viņai no dažādiem numuriem zvanījušas vairākas personas, kas uzdevušās par policijas un bankas slepenā dienesta darbiniekiem.

Svešinieki paziņojuši, ka viņas bankas konts ir uzlauzts un tajā tiek veiktas krāpnieciskas darbības. Pēc krāpnieku ieteikuma sieviete savā telefonā instalēja programmatūru ”Doctorweb Lite”, un pēc tam no viņas tika izkrāpta nauda.

Savukārt 8. augustā saņemts iesniegums no kāda kurzemnieka, kuram izkrāpti aptuveni 4500 eiro.

Vīrietim zvanīja kāda persona, kura ar sevi neiepazīstināja, bet runāja par kriptovalūtas tēmu, ieguva vīrieša uzticēšanos un panāca, ka viņš lejupielādē aplikāciju ”AnyDesk”. Vīrietis rīkojies pēc krāpnieka instrukcijām, apstiprinot viņa darbības ar ”Smart-ID” parolēm.

VP aicina iedzīvotājus rūpīgi sargāt savu personīgo informāciju un piekļuves datus banku kontiem!

Jāatceras, ka ne banku, ne valsts pārvaldes iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu kredītkaršu numurus, PIN kodus, Smart-ID piekļuves kodus, CVC kodus un tamlīdzīgi. Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams to pārtraukt.

Nekādā gadījumā nedrīkst savā datorā instalēt tādas programmatūras kā ”AnyDesk”, ”QuickSupport”, ”TeamViewer” un citas, ar kuru palīdzību krāpnieki var attālināti pieslēgties jūsu bankas kontam un veikt noziedzīgas darbības ar jūsu finanšu līdzekļiem.

Noziedznieku atsūtītās saites un e-pastu pielikumi var saturēt datorvīrusus, tāpēc nevajag tos vērt vaļā.

Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, aicinām nekavējoties par to ziņot bankai un pēc iespējas ātrāk vērsties ar iesniegumu tuvākajā policijas iecirknī.

Gita Gžibovska, VP vecākā speciāliste