Darbs pie pilsētas attīstības dokumentu izstrādes ilga
vairāk nekā gadu. Galvenais mērķis, izstrādājot šos dokumentus, – domāt, kā
visefektīvāk veicināt pilsētas ilgtspējīgu attīstību. Stratēģijas uzdevums –
risināt būtiskus jautājumus, kas skar demogrāfiju, vides kvalitāti u.c.

Lai pilsētas attīstības stratēģiju piemērotu nacionāliem
plānošanas dokumentiem, bija nepieciešams attīstības stratēģijas publisko apspriešanu
nedaudz bremzēt, jo nebija pilnīgas skaidrības par sarunām starp Latviju un
Eiropas Komisiju.

2013.gads iezīmējās ar sociāli ekonomiskām problēmām, kas
saistītas uz uzņēmumu ”Liepājas metalurgs”. Veidojot plānu, tika apkopoti visu
nozaru lūgumi – kādas investīcijas nepieciešamas, lai konkrētā nozare nestu
lielāku labumu iedzīvotājiem. Bijusi 21 diskusija ar dažādu nozaru pārstāvjiem,
pēc tām stratēģiskajos mērķos un uzdevumos integrēts iedzīvotāju un
profesionāļu viedoklis.

Jebkurš finanšu instruments, kas Latvijai pieejams, jāveido
kā projekta pieteikums, balstoties uz pilsētas attīstības stratēģiju. Ja šī
stratēģija nav apstiprināta vai tādas nav vispār, finansējums – neviens eiro,
neviens eiro cents – no ārējiem finansējumiem nebūs pieejams. Taču realizēt
plānus var tikai tajā gadījumā, ja pašvaldībai ir pietiekami finanšu resursi.

Šī ir jau trešā reize, kad piedalos pilsētas attīstības
dokumentu izstrādē. Katrs attīstības plānošanas dokuments ir sasaistāms ar
valsts attīstību. Proti, ar katru brīdi stratēģiskā plānošana kļūst
sarežģītāka, jo sākam diskutēt par citiem līmeņiem. Ja sākotnēji Liepājai vajadzēja
primitīvās lietas, piemēram, sakārtot atkritumu saimniecību, savest kārtībā
ūdenssaimniecību, lai netiek piesārņota Baltijas jūra un Liepājas ezers, bija
jāaizver ciet 26 caurules jūrā un ezerā, tad šodien situācija ir citādāka. Jādomā
jau par integrētām lietām, piemēram, kā mainīt pilsētas sociālo ekonomiku, kā
atjaunot tās teritorijas, kuras šobrīd saimnieciski nav aktīvas, piemēram,
koncertdārzu ”Pūt, vējiņi!”. Tas ir pilnīgi cits līmenis.

Iepriekšējā plānošanas periodā prioritātes bija sakārtot
pilsētas infrastruktūru – modernizēt siltumapgādi, maģistrālās ielas un
tamlīdzīgi. Tagad pamatuzdevums ir diskusijas ar valdību par to, kā tā redz
valsts attīstību kopumā. Patlaban izskatās, ka varam cerēt uz lielākām
investīcijām reģionos. Jo līdz šim tika plānota galvenokārt Rīgas attīstība.
Protams, galvaspilsētai nepieciešams attīstīties, bet naudas apjoms ar citiem
reģioniem ir nesamērīgs. Domāju, nav pareizi, ka reģionos, tostarp Liepājā, uz
vienu iedzīvotāju ir piecas reizes mazāks finansējums nekā Rīgā. Līdzekļu
sadale būtu jāpārstrukturizē, lai Latvija var attīstīties kopumā.

Gribētos Liepāju veidot tādu, kādu to grib redzēt
liepājnieki, taču ir jāapzinās, ka ir vairāki nacionāla mēroga dokumenti, kas neļauj
vēlmes īstenot. Ja valdība apņemas valsti pārvaldīt līdzsvaroti un policentriski,
sliktāka situācija par pašreizējo nevar būt. Protams, ir izņēmumi. Ir daudz
terminu, kurus joprojām nesaprotam, piemēram: ”reģionālā skola”. Likumdošanā
šāda termina nav, bet Izglītības ministrijas dokumentos šāds termins figurē.
Tās ir it kā mazas nianses, bet tās ir būtiskas finansējuma piesaistei.   

Attīstības stratēģijas galīgā redakcija vēl nav pieņemta,
vēl ir laiks, lai diskutētu, panāktu kompromisus gan ar liepājniekiem, gan ar
ministrijām. Divi mēneši paredzēti sabiedriskajai apspriešanai. Taču jau tagad
skaidrs, ka būs jāpieņem kompromisa variants, tāpat kā tas parasti notiek
ģimenēs, kad tiek ņemtas vērā nevis dažu indivīdu, bet visu ģimenes locekļu
intereses.

Diskusijas notiks arī mikrorajonos, jo tās dos sapratni par
vajadzībām pilsētā – lai tā būtu liepājnieku attīstības stratēģija. Šī būs
pirmā reize, kad pilsētā būs tik daudz sabiedrisko apspriešanu: gan ar
izglītības jomā strādājošajiem, gan kultūras un biznesa cilvēkiem, gan
jauniešiem un pensionāriem. Esam veikuši konsultācijas arī ar Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Ja iedzīvotāji iebildīs, viņu viedoklis tiks respektēts.
Jebkurš attīstības dokuments līdzinās kara mākslai. Šeit es negribu teikt, ka
Liepājas dome vēlas karot ar liepājniekiem. Gluži pretēji – šajā brīdī mums ir vajadzīgs
liepājnieku atbalsts tam, ko vēlamies realizēt, par ko diskutēt ar valsti. Tas
nozīmē, ka liepājnieki ir karapulks, kas atbalsta to, ko pilsētas dome realizē.
Tas ir svarīgākais kara mākslas stratēģijā.

Nereti ne tikai Latvijā, bet arī pilsētās citviet pasaulē
jauc divas lietas – teritorijas plānojumu, kas skaidri nosaka, kāda veida
apbūve paredzēta, kur ies ielas, kur būs ražošana, kur – dzīvojamais fonds, kur
būs parki, skvēri un citas lietas, un attīstības stratēģiju. Šajā gadījumā runa
ir par to, kā šo teritorijas plānojumu, kas Liepājā jau ir, pakāpeniski iedzīvināsim.
Sagatavotie dokumenti būs instrumenti tam.