SIA “Elpa” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums Dienvidkurzemē. Kā vienmēr un pie visādām pārmaiņām un politiskajām darbībām, mūsu uzņēmums turēsies līdz pēdējam.

Centrālā savienība ir izteikusi, ka vietējos piena produktus ražot vairs nav izdevīgi, tomēr svarīgākais jautājums ir tāds – kas un kad nonāk veikala plauktā un kāda ir produkta cena, lai to varētu salāgot ar mūsu pircēju maciņu.

Kad runāju ar zivju tirgotājiem, kuri izbraukumos piedāvā kūpinātas zivis, pamanīju, ka zivs cena ir augstāka nekā kūpinātai gaļai. Kad salīdzināju cenas, man atbildēja, ka piena produkti arī ir dārgi. Norādīju, ka tomēr zivju un lauksaimniecības produktu ražošanas ceļos gan ir vairākas un būtiskas atšķirības.

Piemēram, ko nozīmē noķert zivi jūrā, kur tai barība nāk no dabas, un nokūpināt, bet kāds ir ceļš, lai no govs iegūtu pienu, kas un kā jāizdara, kādi ražošanas etapi ir un kādi papildu resursi, kuriem cenas arvien pieaug, nepieciešami, lai tas nonāktu veikala plauktā. Nevar salīdzināt.

Kam cilvēki pievērš uzmanību?

Viņi redz, ka kādā veikalā kādi piena produkti ir lētāki, bet ierauga vietējo pienu un tā augstāku cenu nekā citiem un nospriež, ka ražotājs jau tā neslikti dzīvo.

Taču tas ir maldīgs priekšstats, jo jāņem vērā, ka cenu veido izejvielas un ražošanā izmantotie resursi, piemēram, transports, elektrība, kā arī klāt nāk veikala uzcenojums, kas var būt 40% vai pat visi 100%.

Daudz cenu ietekmē arī mūsu piena pārpircēji, piemēram, ir piena lopkopji, kuri savu pienu pārdod Lietuvai, jo tā piedāvā augstāku iepirkuma cenu par litru.

Vietējiem piena ražotājiem ir grūti konkurēt ar importēto produkciju. Par to būtu jādomā valdības politiskā līmenī un jābūt pretimnākšanai no valsts, lai atbalstītu vietējo produkciju. Tas ir neatrisināts jautājums jau gadiem.

Stāsts ir par iespēju samazināt PVN – ja to izdarītu, mums būtu labāki konkurences apstākļi. Piena produktiem mūsu valstī PVN ir 21%, Polijā 0%, bet Vācijā 7%. Ja PVN ir zemāks, vietējie ražotāji var pazemināt vai turēt produkcijas cenu zemāku. Mums līdz ar to nav vienādu konkurences spēles noteikumu.

Uzskatu, ka mūsu valstij ir jānāk pretim iedzīvotājiem, sabiedrībai un arī uzņēmējiem, jāatbalsta vietējie, tādējādi veicinot tik daudz no valsts puses pieminēto un uzsvērto patriotismu.

Ja pircējs redzētu mūsu produktiem normālu cenu, līdzīgu kā Vācijas un Polijas, Lietuvas produktiem veikalos “Lidl” un “Maxima”, mēs tad varētu konkurēt ar importu.

Jāņem vērā, ka minētie veikali ir ar ārzemju, jau pieminēto valstu, kapitālu, kas nozīmē, ka viņi aizsargā savu valstu produkciju, līdz ar to ļaujot pārdot par pircējam pievilcīgāku cenu.

Mūsu produktiem tādā ziņā īsti nav aizsardzības, bieži mūsu ražotāji, līdzīgi kā celtniecībā, lai spētu pastāvēt, ir spiesti iet apakšā zem lielajiem ražotājiem.

Gundars Sisenis, SIA “Elpa” vadītājs