Nemaz ne tik sen, 8. marts kalendārā tika iezīmēts sarkanā krāsā un valstī godināja Starptautisko Sieviešu dienu ar visām no tā izrietošajām sekām – oficiālu brīvdienu un plaša mēroga svinībām.

Taisnības labad jāteic, ka lielākie svinētāji, kā smejies, izrādījās vīriešu kārtas pārstāvji un tajā dienā kafejnīcas mudžēt mudžēja no dažādas reibuma pakāpes sasniegušajiem brašuļiem, kuriem patiesi bija dziļi vienaldzīgi Klāras Cetkinas ideāli un pasaulei paustais mesidžs par sieviešu līdztiesību un diskrimināciju.

Taču, neskatoties uz visu, tam piemita arī sava romantika, un kā simbols šiem svētkiem paliks celofāna tulpītes. Tikko plaucis vārgs pavasara zieds, katrs atsevišķi ietīts spožā celofānā. Turklāt par visai bargu naudu. Tās nu tad vīri jau no paša agra rīta steidza iepirkt diezgan lielā vairumā. Katram sava sirdspuķīte sveicama, kāda slepena simpātija, kolēģes un pat kaimiņienes. Domāju, ka reta ir tā sieviete, kura nebūtu saņēmusi pa kādai sārtai tulpītei. Un tas nekas, ja dažai labai sievai vēlā vakara stundā pēc zvana pie dzīvokļa durvīm norūpējušies līdzgaitnieki vispirms ienesa pašu sveicēju , kuram godbijīgi kā 8. marta karogs sekoja svētku simbols – savā celofānā jau galvu noliekusi tulpīte.

Arī mūsu dienās, kad ne viens vien ciniķis skaļi prāto un filozofē, kam tad ir vajadzīgi šādi vai tādi svētki, netrūkst vīriešu, kuri turpina 8. martā iepriecināt sievieti ar kādu ziedu vai citu uzmanības apliecinājumu. Protams, var jau teikt, ka tas jādara daudz biežāk nekā reizi gadā. Taču tikpat labi arī zinām, ka ikdienā diemžēl visbiežāk mēdzam paskriet cits citam garām gan tiešā , gan pārnestā nozīmē. Un kāds mirklis prieka mūsu dzīvi tikai iekrāsos. Jo prieks ir emocijas, kas ļauj mums pacelties mazliet augstāk. Pacelties pāri problēmām, ikdienas ķezām un reizēm pat sev pašiem. Kaut uz mirkli…

Un par patieso Starptautiskās Sieviešu dienas vēsti – sieviešu līdztiesībām un diskrimināciju, kad, strādājot vienādi atbildīgos amatos, vīrieši saņem lielāku atalgojumu, lomu sadalījumu ģimenēs, vientuļajām mātēm un citām sociālajām nebūšanām parunāsim citreiz. Jo arī man šie svētki asociējas ar prieku un kādu vārgu pavasara ziedu.

Gunita Boka