Intervija ar z/s “Gudriķi” īpašnieku Gunti Silenieku.

– Vai esat nopircis dīzeļdegvielu jaunajai sezonai?

– Man ir nelielas rezerves, bet tūliņ sāksies lielie pavasara darbi, tad degvielu vajadzēs ļoti daudz.

Saimniecībā apstrādājam 700 hektāru zemes, gadā izlietojam visu daudzumu marķētās dīzeļdegvielas, ko mums piešķir Lauku atbalsta dienests.

Graudaudzētājiem tie ir aptuveni 100 litri uz hektāru, dārzkopjiem nedaudz vairāk.

Citos gados nepietiek ar marķēto degvielu, ja ir nelabvēlīgi laikapstākļi un iznāk ar tehniku strādāt vairāk, darīt smagākus darbus.

Pēc šī brīža cenām rēķinot, degvielas cenas starpība uz tonnu būs 300 eiro.

Praktiski tonna dienā jāiepilda tehnikā, tātad – papildu 300 eiro izdevumi dienā, un tie ir kaut kādā veidā jānopelna.

Peļņa par ražu var būt rudenī, taču tagad pasaulē norisinās tādi notikumi, ka nevar jau zināt, kas notiks ar cenām graudiem un minerālmēsliem.

Visu laiku graudiem tā ļoti zema, bet minerālmēsliem nenokrita, būtībā attiecība ļoti neadekvāta – graudi pret minerālmēsliem.

Izdevumi ir tikai auguši.

Mūsu saimniecībai nebūs jāaizņemas nauda degvielai, bet es šobrīd nogaidu, kad troksnis beigsies.

Nedaudz jau ir ažiotāža ap degvielas cenām, gan tirgotāji, gan zemnieki un citi steidz piepirkt pilnas bākas, mucas un konteinerus.

Man vēl ir laiks pagaidīt līdz pavasara sējai, un ļoti ceru, ka degvielas tirgus nostabilizēsies un neaizies galējībās.

 – Ražošanas izmaksas šogad varētu pārsniegt ieņēmumus?

– To var teikt arī par pagājušo gadu. Paskatieties, kas notiek zemes tirgū nomā un cenās!

Ne tikai mazie zemnieki, bet arī lielie atsakās no zemes platībām,

viņi vairs nav gatavi maksāt nomu, jo nevar to samaksāt.

Kad bija labie gadi un mēs, zemnieki, varējām ko nopelnīt, tad jau nebija žēl nomniekiem maksāt, bet ir pienācis mirklis, kad naudas nav.

– Varbūt iespējamais risinājums būtu kaut ko mainīt saimniecības darbā?

– Mēs īsti neko nevaram izmainīt saimniecībā, jo procesi ir globāli.

Zemnieku atteikšanās no nomas zemēm ir vien pirmais rādītājs, ka kaut kas vairs nav kārtībā. Tā nav tikai viena saimniecība, kas nevar nokārtot maksājumus, bet tā notiek visā valstī un ne tikai Latvijā.

Lielās izmaksas ietekmē lauku ekonomiku kopumā.

Līdzko pasaulē sākās problēmas, tā arī cenas aizgājušas nepareizās attiecībās. Viena otra saimniecība pat bankrotēja, jo nevarēja vairs pavilkt.

Minerālmēsli dārgi, graudi lēti, pagājušogad tiem laikapstākļu dēļ vēl bija zema kvalitāte, bet par lopbarību maksāja daudz mazāk, attiecīgi arī ienākumi mazāki.

Tagad te, Liepājas pusē, visapkārt piedāvā zemes uz nomu. Neviens tās vairs neņem, pat gandrīz par velti ne. Iznomā gan ne tās labākās zemes, ir arī baltās smilšainās, taču kādreiz tās apstrādāja.

Tagad zemnieki sapratuši, ka no vājākas zemes vairs nevar neko nopelnīt.

Varam sēt, mēslot un kult, bet, ja raža nav kaut cik laba, tad ieguvums no hektāra rudenī būs ar mīnusa zīmi.

– Kad sāksiet apstrādāt zemi?

– Viss atkarīgs no laikapstākļiem, vēl jau ir kaut kur sniegs un zeme nav atlaidusies pilnībā, tā ka jānogaida.

Domāju, ka šis pavasaris varētu iestāties diezgan ātri.

Tā kā zeme nebija dziļi sasalusi, visi ūdeņi no laukiem pazudīs diezgan strauji.

Mūsu saimniecībā jau vēl ir problēma – akmeņi. Šeit, Otaņķos, ezermala ir ļoti akmeņaina. Pavasari iesākam ar kultivēšanu un akmeņu lasīšanu, mums ir agregāts, kas to dara. Tā ka pirms sējas vēl jāpaspēj nolasīt akmeņus.