Esošie Ceļu satiksmes noteikumi laika gaitā pārdzīvojuši ļoti
daudz izmaiņu un kā jebkurš juridisks dokuments Ceļu satiksmes noteikumi prasa
atsauces, kuri normatīvo dokumentu akti vairs nav spēkā esoši. Tie, kuri
lasījuši pēdējo Ceļu satiksmes noteikumu versiju, noteikti ir pamanījuši, ka
ļoti daudzi punkti ir izslēgti un dokuments vairs nelasās kā pilnvērtīgs
dokuments.

Tāpēc tika pieņemts lēmums, ka jāizstrādā jauni Ceļu
satiksmes noteikumi, no kuriem būtu izslēgtas visas tās normas, kuras vairs nav
aktuālas, lai Ceļu satiksmes noteikumi būtu jauns un visu aptverošs dokuments.

Jauns dokuments, pirmkārt, nepieciešams no juridiskā
viedokļa. Otrkārt, Ceļu satiksmes noteikumi nav uzrakstāmi desmit vai divdesmit
gadiem uz priekšu. Dzīve mainās un noteikumiem nemitīgi jābūt ciešā sasaistē ar
to, kas notiek uz ceļa, ielām, lai aptvertu absolūti visus ceļu satiksmes
dalībniekus – sākot ar gājējiem un beidzot ar mehānisko transportlīdzekļu
vadītājiem.

Noteikumiem jāreaģē ne tikai uz pozitīvajām, bet arī
negatīvajām tendencēm, ko novērojam ceļu satiksmē. Piemēram, pozitīvās iezīmes
ir tās, ka ļoti daudzas pašvaldības rīkojas, lai sakārtotu infrastruktūru un
radītu drošas ietves, izveidotu drošu infrastruktūru velobraucējiem, nodalot to
no kopējās satiksmes. Līdz ar to veidojas pozitīva tendence – arvien vairāk un
vairāk velo vadītāji un moto vadītāji iesaistās ceļu satiksmē.

Taču neizpaliek arī negatīvās tendences, ar kurām nākas
saskarties. Piemēram, piedaloties ceļu satiksmē, tiek piemirsts par gājēju un
velo vadītāju drošību. Proti, par viņu atpazīstamību nepietiekamas redzamības
apstākļos.

Tāpēc arī jaunajos Ceļu satiksmes noteikumos tiek
iestrādāts, kādā veidā nu jau ar noteikumu spēku, ne vairs akciju veidā, panākt,
lai mazaizsargātie satiksmes dalībnieki paši domātu par to, lai viņi būtu
atpazīstami. Jaunajos noteikumos ietverta virkne punktu, kas strikti nosaka,
piemēram, to, ka velo vadītājiem diennakts tumšajā laikā vai sliktas redzamības
apstākļos nepietiek ar to vien, ka velosipēdam ir balts lukturītis priekšā un
sarkans atstarojošs elements aizmugurē. Ir jābūt arī vestei, kura viennozīmīgi
pa gabalu ir ieraugāma.

Domāts arī par velo vadītāju iespēju daudz drošāk
piedalīties ceļu satiksmē, izvērtējot, kur tas ir pieļaujams. Uz ietvēm ne
visur var izveidot velo celiņus un ne visur tas ir nepieciešams. Tādēļ plānots
izmantot kādu no brauktuves joslām, kura ir pietiekoši plata, nošķirot to ar attiecīgiem
horizontālajiem apzīmējumiem – nepārtraukto līniju, un izveidot velo un moto
vadītājiem atsevišķu joslu, pa kuru tie varētu droši pārvietoties.

Ir vesela virkne jautājumu, kuros dzīve prasa ne tikai
ieviest izmaiņas, bet strikti noteikt: kā jārīkojas. Turklāt tā, lai par to
būtu informēti visi ceļu satiksmes dalībnieki.

Ir arī jautājumi, kas prasa ceļa zīmju standarta
paplašināšanu. Piemēram, par apdzīvoto vietu apzīmēšanu, par stāvvietu zonējuma
apzīmēšanu u.c. Plānots ieviest atsevišķas jaunas zīmes. Piemēram, iebraucot
apdzīvotā vietā, paredzēts uzstādīt ne tikai ceļa zīmes, kas pēc noteikumiem
nosaka, ka jābrauc ar ātrumu 50 kilometri stundā, bet kā atgādinājumu satiksmes
dalībniekiem arī uz asfalta uznest horizontālu apzīmējumu, lai vēl un vēlreiz
atgādinātu, kāds ir maksimāli pieļaujamais ātrums.

Tas viss tiek darīts, lai paaugstinātu ceļu satiksmes
dalībnieku informētību, lai strikti nodefinētu, kādas kurā vietā ir
priekšrocības un prasības, uz ko katram jāpievērš uzmanība.

Mēs nedzīvojam atrautā vidē, ir jārēķinās ar to, ka cilvēki
pārvietojas – ļaudis no Latvijas brauc uz ārzemēm, ārzemnieki brauc pie mums.
Labākos piemērus, novitātes, ieviešam arī Latvijā. Kaut vai no tās pašas
Nīderlandes, kas tiek uzskatīta par velo valsti un kur velo intensitāte ir ļoti
liela. Informāciju esam smēlušies arī no Norvēģijas, no Oslo pilsētas, kur, lai
veicinātu elektromobiļu ienākšanu ikdienā, šī veida transportlīdzekļi drīkst
izmantot sabiedriskā transporta joslu.

Manuprāt, absolūti nav ko kautrēties par to, ka labas idejas
esam aizņēmušies no mūsu kaimiņiem. Kāpēc velosipēds jāizgudro no jauna?