Gan mēs, gan Valsts policija, gan satiksmes drošības eksperti uzsver – viena lieta ir obligātā prasība, ka ziemas riepām jābūt no 1. decembra līdz 1. martam, taču pastāv arī faktiskā situācija katrā reģionā.

Liepājā ziemu pazaudējām jau Ziemassvētkos un vairs neesam ieraudzījuši, taču divsimt kilometru tālāk ziema ir un joprojām turpināsies. Tāpēc

atsaukties vien uz to, ka likums neprasa un tāpēc varam nedarīt – es to vērtētu kā pilnīgu bezatbildību.

Arī Liepājā redzam, ka dienā laika apstākļi ir maigāki, siltāki, bet no rītiem temperatūra ir ap nulli, un aukstums jau nepaliek tikai gaisā, tas ir arī uz ceļa seguma. Ja gaisa temperatūra naktī ir zemāka par plus 5–6 grādiem, nebūtu ieteicams vēl pāriet uz vasaras riepām.

Daudzreiz pieminētais ”četru plaukstu princips” nodrošina automašīnai stabilāku saķeri ar ceļa segumu un ir viens no aspektiem, kāpēc paši varam izraisīt negadījumus vai tikt ierauti citu izraisītos negadījumos.

Virknē citu valstu, arī mūsu kaimiņos Igaunijā piekopj praksi saglabāt obligāto periodu, kad automobilim jābūt aprīkotam ar ziemas riepām, bet ir atruna – atkarībā no laika apstākļiem pirms vai pēc obligātās prasības ievērošanas laika. Arī mūsu eksperti par to patlaban diskutē.

Tas ir visloģiskākais variants: ja no rīta iznākam ārā un redzam apledojumu vai temperatūra neatbilst vasaras riepu lietošanai, tad nedrīkstam piedalīties ceļu satiksmē bez atbilstošām riepām.

Tāpēc mēs skaidrojam, ka nevar ziemas riepas uzlikt par agru un noņemt par agru.

Un nav runa par to, ka ar ziemas riepām būtu jābrauc vasarā. Riepas uzbūve ir atšķirīga, tāpēc ar ziemas riepām braukt vasarā nav ne ekonomiski, ne arī droši.

Aicinu autovadītājus – pieiesim ar loģiku! Jā, pārsvarā liepājniekiem pārvietošanās notiek tepat pa pilsētu. Taču reizēm ir jāaizbrauc nemaz jau ne tik tālu – uz Grobiņu, Aizputi, un ceļa apstākļi kardināli mainās.

Mēs nevaram paredzēt, ka faktiskā temperatūra un ceļa segums būs tādi, kā tos televīzijā raksturoja laika ziņās. Cilvēkam tāpēc ir galva un ir jādomā.

Jautājums, cik liels ir autovadītāju apzinīgums un cik tiek lietota loģiskā domāšana.

Pagājušā gada rudenī, īpaši tuvojoties 1. decembrim, uz tehnisko apskati bija ažiotāža, kas izrietēja no vēlmes iziet apskati līdz šim datumam.

Sabiedrībai satiksmes drošības jautājumiem būtu jāpieiet ar daudz lielāku atbildību. To rāda arī joprojām lielā negadījumos cietušo statistika un fakts, ka pat kriminālatbildība un automašīnas konfiskācija daudzus vadītājus neattur no braukšanas dzērumā.

Gvido Ķirsons, CSDD Liepājas klientu apkalpošanas centra vadītājs