Ceturtdiena, 9. aprīlis Valērija, Žubīte

Hanss Martins Jensons: Gaisma apkārt un mūsos

Hanss Martins Jensons: Gaisma apkārt un mūsos
Foto: Publicitātes
27.11.2016 07:04

liepajniekiem.lv

Advents no latīņu vārda “adventus” nozīmē atnākšana. To skaidro tā, ka Dievs ienāk pasaulē caur savu dēlu Jēzu Kristu. Tas nav vienkāršs bērns, bet gan Dieva dēls, kas iemiesojas un kļūst par cilvēku. Kā Ziemassvētkos tiek dziedāts: “Dievs ar mums”. Dievs kļuvis taustāms, gandrīz redzams.

Advents mums baznīcā ir gaidīšana. Līdzīgi kā Marijai, kas bija gaidībās, – viņa gaidīja piedzimšanas brīdi. Mēs gaidām to kopā, lai atkal svinētu dzimšanas notikumu.

Mūsdienās ļoti daudzas lietas kļuvušas komerciālas. Raksturīgs ir tas, ka mums kļuvis grūti gaidīt. Mēs gribam visu uzreiz, ko savā ziņā pieprasa laikmets, kurā dzīvojam. Bet Adventa laiks mums tieši māca gaidīt un sagatavoties.

Baznīcā ir atšķirīga svinēšanas kultūra. Advents ir kristiešu liturģiskā gada sākums. Mums nekas nebeidzas ar 25.decembri, bet tikai sākas. Kristus piedzimšanas svētki sākas 24.decembra vakarā un ilgst vismaz līdz 6.janvārim. Mums ir dota iespēja lielajam notikumam sagatavoties, to nosvinēt un pēcāk arī nodoties pārdomām. Manuprāt, pēdējais posms – atsvēte – ir ārkārtīgi svarīgs. Jo līdz tam noticis tik daudz, tik daudz esam uztvēruši, nepaspējot visu apdomāt.

Adventā viena no svarīgākajām tēmām ir gaisma. Kristus par sevi saka: “Es esmu pasaules gaisma”.

Jo viņš ir nācis no debesīm, un aicina nest šo gaismu pasaulē. Baznīcai ir dubultā izpratne par gaismu – tā liecina gan par Kristu, gan par to, ka esam aicināti sevī nest šo gaismu pasaulē, – ar savu attieksmi, darbību. Tāpēc arī dažkārt mūs dēvē par gaišajiem cilvēkiem. Saskata mūsos gaišumu, kaut ko tādu, kas nav no mums pašiem, bet gan no Dieva.

Ja runājam par 25.decembri, tad patiesībā mēs nemaz nezinām, vai Jēzus Kristus ir precīzi piedzimis šajā dienā. Datums nav fiksēts. Bet tas labi sakrīt arī ar tumšo laika periodu. Piedzīvojam fizisko gaišumu, prieku, ienākot Kristum, gaismai, mūsu dzīvē. Savā ziņā ārējie apstākļi mums palīdz runāt par šīm garīgajām lietām. Arī domāt pārnestā nozīmē, ka gaismas iedegšana ir, lai atgādinātu par citu realitāti. Mums jau ir vajadzīga ne tikai saules gaisma, bet arī cita gaisma. Baznīcā runājam, ka “Dieva vārds ir manu kāju spīdeklis”, lai zinātu, kur savā dzīves ceļā iet.

Es Adventa laikā novēlu apstāties, lai ieraudzītu būtiskāko. Sadraudzību ne tikai ar cilvēkiem, bet arī Dievu. Skatoties uz krustu, tas mums atgādina skatīties arī uz augšu, ne tikai līdzcilvēkiem. Kad mums ir šī sadraudzība, tad arī mūsu savstarpējās attiecības kļūst citādas. Mūsos ienāk miers, sastopamies ar savu radītāju, debesu Tēvu.

Tas, ka Dievs sūta savu dēlu, – tā ir mīlestības izpausme. Viņš mūs mīl, tāpēc pazemojas un kļūst par cilvēku, kas uzņem pasaules ļaunumu, un dod mums cerību uz mūžīgo dzīvību. Dzīve zemes virsū vairs nešķiet nolemta. Šobrīd ir sajūta, ka cilvēki Latvijā par likteni runā kā par kaut kādu nolemtību.

Neticīgajiem iesaku būt atvērtiem. Esiet atvērti tam, ka ir kaut kas vairāk par taustāmo dimensiju, kurā šobrīd dzīvojam.

Iesvētības kursos parasti jautāju, vai jūs varat redzēt mīlestību? Mīlestību pašu par sevi redzēt nevar, bet mēs visi vairāk vai mazāk ticam mīlestībai. Un tas ir tādēļ, ka tā izpaužas attiecībās. Arī vēju mēs neredzam, bet tā sekas redzam – kustas lapas, viļņojas ūdens utt.

Aicinu cilvēkus apstāties un ieraudzīt, ka ir garīgā pasaule. Atvērt izpratni par to, ka dzīve ir kaut kas vairāk par miesu un dvēseli. Ir arī gars. Esam saistīti ar kaut kādiem augstākiem spēkiem. Brīdī, kad nonākam izmisuma situācijā, ko parasti sakām: “Ak, Dievs, palīdzi!” Un šie vārdi nāk pāri lūpām arī neticīgajiem, norādot uz to, ka mūsos ir ielikts kaut kas tāds, kas stāv mums pāri.

Attiecībā uz novēroto, ka Ziemassvētku laikā baznīcu meklē tie, kas ikdienā te nenāk, gribu teikt: labāk tā, nekā nekad. Lai arī varbūt kādam nāciens var būt nenopietns, tāds – pa jokam, tas var mainīt cilvēka dzīvi. Aiz tobrīd dievnamā skanošās skaistās mūzikas, īpašās atmosfēras aizdomājieties vēl tālāk. Ticība nav domāta kaut kādām interešu grupām, tā nav luksusa lieta, bet daļa no mūsu eksistences, ko nozīmē būt cilvēkam. 

Hanss Martins Jensons, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Liepājas bīskaps

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz