Cenu pieaugums ir neapturams. Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris.

Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikts labības eksporta aizliegums.

Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai, un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās.

Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan “paplašināsies” tuvāko mēnešu laikā.

Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu.

Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari.

Kara ietekmē būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tajā pašā laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā.

Pārtikas cenu kāpums ietekmē graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu kāpumu. Turklāt vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponenšu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst.

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents

Uzziņai

Pārtikas cenas izmaiņas

Piena produktu grupā, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais tas ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena pieaugusi par 21%. Par 12–14% kāpušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam.

Olu cena pieaugusi vidēji par 51%, un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2,54 eiro iepriekšējo 1,69 eiro vietā.

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12–17%, savukārt vistas, broilera cena par 26% – līdz 3,97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% – sardelēm.

Maize un labības izstrādājumi. Vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1,01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0,57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena pieaugusi daudz mazāk – par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena, un tagad par kilogramu jāmaksā 1,79 eiro, kamēr decembrī – 2,69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Vislielākais sadārdzinājums salīdzinājumā ar 2021. gada decembri ir sālim – iepriekšējo 0,56 eiro vietā tas martā maksāja 1,11 eiro. Arī mannai ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs kāpis cenā par 8%. Rapšu eļļa sadārdzinājusies par 24%, saulespuķu – par 14%.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir banāniem un tomātiem.

Avots: LTA