Šobrīd plašā piedāvājumā ir vienas no pirmajām puķēm – atraitnītes, un cilvēki tās arī pērk visvairāk.

Stāda kastēs uz balkoniem vai tur noliek vai iekarina lielos podus. Ved uz kapiņiem, stāda uz kopiņām un pie pieminekļiem.

Atraitnītes pērk droši, jo tās iztur aukstumu. Pieprasītākās ir dzeltenās – gan tīri dzeltenas, gan ar brūno vidiņu –, otrā pieprasītākā krāsa ir sarkanā, tad – laškrāsa.

Tagad sāk pamanīt arī jaunumu, toni, kas mums ir pirmo gadu. Ziedi redzami pa gabalu, tie ir maigi violeti, citi to sauc par ceriņkrāsu.

Vēl nav krāsu dabā, bet cilvēki pēc tām ilgojas, varbūt tāpēc pērk košos ziedus.

Viņi grib, lai lielajos podos būtu raibas kompozīcijas, – jo tie krāsaināki, jo labāk. Vienā podā ir piecas sešas krāsas un sīkziedu puķes kopā ar lielziedu.

Vienmēr arī meklē, kas jauns parādījies ne tikai nokrāsās, bet arī puķu nosaukumos. Tagad mums jaunums ir diascija, kas izturīga āra apstākļos un zied visu vasaru.

Vēl skatās, ar kādām smaržām ir uzlabotās piparmētras. Uz tirgu atvesta apelsīnu un saldā citronu mētra, bet dārzniecībā pieejama arī bumbieru mētra.

Patiesībā pērk visu ko, un vakaros mūsu stendā daudz nekā vairs nav palicis.

Katru rītu ir jauns stādu pievedums no saimniecības.

Cenas mūsu stādiem lielākoties palikušas tādas, kādas bija pagājušajā gadā. Par to, kā pircēji tās uztver, es varētu pateikt tā: cilvēks, kuram nav daudz naudas, uz cenu neskatās, viņš nopērk. Bet cilvēks, kuram ir vairāk naudas, ir tāds… cimperlīgs, stipri izvēlīgs, mēģina kaulēties. Droši vien tāpēc viņam arī ir vairāk naudas.

Dārzniecībā visi ziedi un stādiņi ir lētāki, jo tirgū saimniekiem ir jāmaksā par tirdzniecības vietu, man – alga. Tāpēc iesaku aizbraukt uz dārzniecību Gramzdā, tur var atrast arī to, kas nav atvests uz tirgu.

Ieva Ķervija, dārzniecības “Ziedoņi F” pārdevēja Pētertirgū