Konferences uzmanības centrā ir trīs kultūras renovācijas aspekti, un viens no tiem ir “Finansējuma renovācija” jeb kā dažādot finansējuma piesaistes modeļus, lai nodrošinātu lielāku katra pasākuma saturisko neatkarību un notikumu ilgtspēju.

Intervija ar Latvijas Kultūras akadēmijas asociēto profesori, kultūras un radošo industriju pētnieci, radošo uzņēmēju Ievu Zemīti.

– Jūsu konferencei pieteiktā tēma ir “So you need money…?” Kāds ir tās saturs?

– Galvenā doma ir palūkoties uz dažādām iespējām, kādā veidā vēl var piesaistīt finansējumu kultūras nozarē, kāda veida biznesa modeļi tiek izmantoti un ko vēl var darīt.

Tādā plašākā spektrā paraudzīties uz to, kā gan kultūras uzņēmumi, gan organizācijas var gūt ienākumus. Un dalīšos ar dažādiem piemēriem, kā to dara citi. Tie gan būs vairāk starptautiski piemēri.

Arī “soyouneedmoney” ir labs rīks, kas ir izstrādāts, lai atvieglotu pieeju informācijai par daudzveidīgiem resursiem, programmām, iespējām, konkursiem.

– Brīdī, kad par kaut ko ir jāizšķiras, kultūra tiek apdalīta. Nozare aizvien ir pabērna lomā. Kāda jums par to ir sajūta?

– Ļoti šauri skatoties uz kultūras nozares nodrošinātām iespējām un budžetiem, konkursiem, tad tas ir ierobežojoši.

Bet kultūra ir, teiksim tā, ļoti pateicīga arī tādā ziņā, ka var sasniegt sociālus mērķus, ka var ietekmēt sabiedrībā lēmumu pieņemšanu.

Kultūra kā rīks var dot iespēju sasniegt rezultātus ārpus kultūras nozares.

Piemēram, Liepājā pagājušajā gadā kopā ar studentiem veidojām mākslas darbus projektā “Studentu inovāciju granti”.

Projekts vispār bija par uzņēmējdarbības domāšanas attīstību un jaunu ideju meklēšanu, bet studenti radīja mākslas darbus.

Ja mēs to veidotu kā mākslas projektu, tad visdrīzāk pie šāda finansējuma nekad netiktu. Tādēļ mēs to veidojām kā domāšanas paplašināšanas veidu, kā jaunu ideju attīstības iespēju satikties dažādām nozarēm, dažādiem cilvēkiem.

Tas aizgāja pilnīgi citā virzienā, un mēs publiskajā telpā izveidojām mākslu, bet instrumenti un rīki, ar ko tas tika atbalstīts, nebija saistīti ar kultūras nozari vispār.

Bet otra lieta, kas arī ir svarīga, – apzināties, ka

kultūrai ir ļoti liela ekonomiskā nozīme.

Par to ir nemitīgi jārunā, jāceļ ārā un jāsaka skaļi, ka kultūra dod pienesumu tautsaimniecībai, visiem citiem sektoriem.

Kultūras akadēmijā veicām pētījumu, un varu, datos balstoties, sacīt, ka kultūra ir devītā no 19 nozarēm ar pienesumu tautsaimniecībai.

Katrs ieguldītais eiro kultūras nozarē pienes 1,50 eiro klāt citām tautsaimniecības nozarēm. Līdz ar to citām nozarēm ir vairāk ienākumu un labuma no tā, ja tiek aktīvi veicinātas dažāda veida kultūras iniciatīvas.

– Kāpēc neredz šo kultūras lielo nozīmi? Vai vienkārši neprotam paprasīt naudu?

– Tas ir ļoti cieši saistīts ar mūsu pārliecību pašiem par sevi, par pašapziņu un sajūtu, ka es esmu vērtīgs.

Tas ir viens no priekšnosacījumiem, lai es ietu un teiktu, ka mans darbs ir tā vērts. Un par to man ir jāsaņem adekvāts atalgojums.

Pamatojumā gan ir jābūt sasniegumiem un arī minētajai pārliecībai. Bet kopumā lietas mainās. Tur, kur ir cilvēki ar enerģiju, spējām savest kopā cilvēkus, ar pārliecību, ka tas, ko dara, ir vērtīgs, lietas notiek.

– Kāds jums ir priekšstats par Liepāju?

– Šeit cilvēki ir iniciatīvas pilni, aktīvi.

Liepāja tādā ziņā ir kā magnēts, kas pievelk tos, kas vēlas kaut ko darīt un kuriem ir plaša vīzija un redzējums.

Līdz ar to viņi labprāt izdara izvēli un pat, ja nav dzimuši un auguši Liepājā, tad dodas uz vēju pilsētu. Jo te saredz, ka viņu idejas un redzējums tiks pamanīts un to varēs īstenot.

Man šķiet, ka Liepāja attiecībā pret Latviju dod ziņu, ka šeit pulcējas cilvēki ar vēlmi kaut ko darīt savā nozarē vai plašāk un īstenot idejas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.