Jaunā paaudze ir jāmēģina pārliecināt, ka atkritumu šķirošana ir mūsu nākotne. Tas ir veids, kā iegūt otrreizējas izejvielas, kas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā, cik daudz atkritumu ik dienu tiek saražots. Mūsu uzņēmums gadā vien nodot aptuveni 1900 tonnu materiāla otrreizējai pārstrādei.

Lielā mērā arī tādēļ iesaistījāmies projektā “Domā par nākotni!”. Tā mērķis ir veicināt Liepājas sabiedrības vides izglītību un audzināšanu, iesaistot skolas vecuma bērnus un jauniešus, lai veidotu izpratni par atbildīgu dzīvesveidu un šķirošanas ietekmi uz vides veselību un nākotni. Atbildēsim uz viņiem neskaidriem jautājumiem, dosim papildu informāciju, izglītosim.

Uzskatu, ka jau no bērnu dienām ir jāmāca, kā dzīvot dabai draudzīgi, arī šķirojot atkritumus. Lai veidotos izpratne, jāsāk jau ģimenē, tad skolā, augstskolas auditorijā utt. Savā ziņā ticu, ka, nomainoties paaudzēm, situācija ar atkritumu šķirošanu uzlabosies. Neslēpšu, ka šobrīd atkritumu šķirošana mūsu uzņēmumam ir zināmā mērā apgrūtinājums. Par izejvielām un vērtību atkritumi kļūst tikai tad, kad ir pareizi apsaimniekoti – savākti, nogādāti šķirošanas līnijā, pāršķiroti pa veidiem, sapakoti un gatavi pārstrādei. Minētā ķēdīte prasa lielus ieguldījumus un darbu, un jāatzīst, ka šķiroto atkritumu savākšana peļņu nenes. Bieži vien nodotais materiāls nav tīrs, un, kā zināms, viena darvas karote var sabojāt medus mucu. Vieglāk ir sadarboties ar privātmāju īpašniekiem, nekā, piemēram, ar daudzdzīvokļu māju iemītniekiem. Ja daļa cilvēku šķiro akurāti, bet, piemēram, divi neakurāti, – tad kopējais rezultāts ir nulle. Cilvēkiem dodam arī otru iespēju, nākam pretī, bet visbiežāk tas ir nesekmīgi. Tādās situācijās iesākto pārtraucam, jo saprotam – nav jēgas. Saprašana par šķirošanu nerodas.

Manuprāt, pilsētas mikrorajonos vajadzētu ieviest speciālus atkritumu šķirošanas laukumus, kā tas tiek praktizēts daudzās Eiropas valstīs. Nevajadzīgās lietas cilvēki atved automašīnas bagāžniekā vai ar piekabi, vai kā savādāk, un iesaistītos tiešām tie, kuri to vēlas. Esmu redzējis, ka šādās vietās stāv dzīvā rinda. Pat kooperējas kaimiņi, un aizved veco televizoru vai ledusskapi. Ir pierādījies, ka šāda sistēma strādā, un domāju, ka mūsu situācijā, kamēr visi nav sapratuši, kā un kāpēc ir vajadzīgs šķirot atkritumus, tā ir labāka par līdz šim praktizēto – konteineri pie katras mājas.

Manuprāt, nepietiekamā audzināšana un motivācijas trūkums kavē vairot cilvēku līdzdalību vides aizsargājošās aktivitātēs. Ja iedzīvotājs redzētu, ka, šķirojot atkritumus, makā paliek nevis divi santīmi, bet, piemēram, divi lati, tad domāšana, protams, mainītos. Nenoliedzami, ka ekonomiskais ieguvums, kopīgi šķirojot un samazinot maksu par atkritumu izvešanu, ir svarīgs. Un, protams, vides apziņa rūpēs par dabu – tīrāku, zaļāku, dzīvāku.