Pēc epidemioloģisko izmeklējumu rezultātiem secinām, ka vēl pirms četrām nedēļām tieši skolas bija tās, kurās visbiežāk cilvēki bija inficējušies. Vairāk gan tie bija pedagogi, nevis skolēni. Patlaban tomēr situācija ir mainījusies – ievērotie drošības pasākumi skolās ir devuši pozitīvu tendenci. Nav novērojams saslimušo pieaugums arī mazo klašu grupā, kas skolu apmeklē klātienē. Tomēr situāciju nemitīgi monitorējam. Ja saslimšanas rādījumi skolu vidē mainīsies, pieņemsim mācības ierobežojošus lēmumus. Pagaidām pieturamies pie fakta, ka mazajiem bērniem līdz 6. klasei skolas apmeklējums ir ikdienas vajadzība. Līdzīgi rīkojas arī citās pasaules valstīs, pat tajās, kur ierobežojumi sabiedrībai kopumā ir stingrāki.

Ja kāds no vecākiem ir saslimis ar Covid-19, tad bērns arī atrodas mājās karantīnas režīmā, tāpēc viņš nevar aplaist nevienu savu klasesbiedru. Turklāt ne vienmēr šādos gadījumos saslimst visa ģimene.

Risks ir tad, kad sajaucas tā saucamie sociālie burbuļi, piemēram, sabiedriskajā transportā. Tāpēc ir ļoti svarīgi ieturēt distanci un lietot sejas maskas, kā arī netikties ar cilvēkiem no citām mājsaimniecībām pat nelielos privātos pasākumos. Obligātā masku lietošana ir no 14 gadu vecuma, bet mēs iesakām tās lietot arī jaunākiem bērniem. Svarīgi ir, lai vecāki bērniem parāda, kā pareizi tās lietot. Tā ir papildu drošība.

Lielo saslimušo skaita pieaugumu mēs nevaram reducēt tikai uz mācību gada atsākšanos septembrī. Vismaz pusei saslimušo šobrīd nav nosakāms inficēšanās avots.

No tiem, kuru inficēšanās ir izsekojama, lielākoties avots ir mājsaimniecības, tātad kontaktpersonas, kas satikušās ar citiem inficētajiem. Liela daļa no tiem ir vecāka gadagājuma cilvēki – sākot ar 65 gadu vecumu, kaut arī iepriekš tie bija cilvēki no aktīvās sociālās grupas, kas ir darba spējīgā vecumā. Viņi savukārt visbiežāk inficējās tieši darba vietās.

Ilze Arāja, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve